Kombuļu baznīca
Kombuļu Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Krāslavas novada Kombuļu pagasta centrā Kombuļos.
| Kombuļu Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca | |
|---|---|
 Kombuļu katoļu baznīca | |
  Kombuļu baznīca | |
| Pamatinformācija | |
| Atrašanās vieta |
 Latvija, Kombuļu pagasts, Kombuļi |
| Koordinātas | 55°58′48″N 27°10′30″E / 55.98000°N 27.17500°EKoordinātas: 55°58′48″N 27°10′30″E / 55.98000°N 27.17500°E |
| Piederība konfesijai | Romas katoļu baznīca |
| Iesvētīšanas gads | 1818, 1860 |
| Baznīcas vai organizācijas statuss | Rēzeknes-Aglonas diecēze |
| Statuss | baznīca |
| Vadība | prāvests Jānis Bečs |
| Arhitektūras apraksts | |
| Fasādes virziens | R |
| Celtniecības sākums | 1818 |
| Celtniecības beigas | 1860 |
| Specifikācija | |
| Garums | 14m |
| Platums | 14m |
| Būvmateriāli | mūris, koks |
Vēsture
labot šo sadaļuKombuļu pirmā katoļu koka baznīca bija no 1767. gada, kad Krāslavā uzcēla jaunu mūra baznīcu, bet veco dievnamu nojauca un pārveda uz Kombuļiem. Tas pastāvēja aptuveni 60 gadus.
1818. gadā koka baznīcu nojauca un uzcēla mūra kapelu, kas bija veltīta Svētā Jāņa godam un bija Krāslavas baznīcas filiāle. Kapela radās no siena šķūņa, ko grāfs Plāters pārbūvēja par ģimenes kapliču. 1860. gadā tika uzcelta piebūve. 1923. gadā prāvesta Jāņa Putāna laikā baznīcai piebūvēja divus torņus, dievnama priekšā ieraka astoņus stabus, apšuva ar dēļiem un uzlika jumtu torņa veidā. Prāvesta Antona Juhneviča kalpošanas laikā 1937. gadā pie baznīcas piemūrēja mūra presbitēriju, kam abās pusēs ir sakristejas. Koka torņi sāka bojāties, tāpēc 1960. gados tos apšuva ar silikātķieģeļiem.[2] No 1966. gada Kombuļu prāvests bija Fēlikss Cipruss, kurš mira 2011. gada 18. novembrī un apbedīts baznīcas dārzā.[3]
Draudze
labot šo sadaļuDraudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Jānis Bečs.[1] Kombuļu draudze izveidojās par patstāvīgu draudzi 1915. gadā, pirms tam tā bija Krāslavas filiāle. Draudzei ir deviņas kapsētas — Kombuļu kapi, Rairu kapi, Sjaneišu kapi, Aišpūru kapi, Pīzānu kapi, Trūpu kapi, Vagaļu kapi, Zīmaišu kapi, Kropišku kapi.
Draudzes lielākie svētki
labot šo sadaļuDraudzes lielākie svētki un atlaidu dienas ir Svētā Jāzepa — strādnieku aizbildņa svētki (40 stundas), Svētā Krusta paaugstināšanas svētki, Svētās Terēzijas no Bērna Jēzus svētki, Svētā Andreja svētki.
Tehniska informācija
labot šo sadaļuKombuļu baznīca ir mūra krustveida celtne ar diviem torņiem, skārda jumtu un koka grīdu. Tā ir 14 metrus gara un 14 metrus plata. Baznīcas dārzu ieskauj laukakmeņu mūra žogs.
Ārējās saites
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «www.catholic.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 10. martā. Skatīts: 2012. gada 7. janvārī.
- ↑ Jānis Cakuls. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 1997. 198.lpp.
- ↑ www.catholic.lv[novecojusi saite]