Kolhīdas zemiene
Kolhīdas zemiene (gruzīnu: კოლხეთის დაბლობი) ir aluviāls līdzenums Gruzijas rietumos, Rioni upes lejtecē. Izvietojusies Melnās jūras austrumu piekrastē; no ziemeļiem to norobežo Lielais Kaukāzs, no dienvidiem — Mazais Kaukāzs. Līdzenumam trīsstūrveida forma; garums rietumu—austrumu virzienā un platums piekrastē ap 100 km.[1] Mitrs subtropu klimats, vidējā temperatūra janvārī 4,5—6 °C, jūlijā — 23—24 °C. Nokrišņi līdz 2000 mm gadā, augsta purvainība. Attīstīta lauksaimniecība, audzē subtropu kultūras: citrusi, tēja. Naftas un gāzes atradnes, minerālūdeņi. Lielākās upes ir Rioni, Khodora, Inguri, Supsa. Lielākās pilsētas ir Kutaisi, Poti, Zugdidi.
Kolhīdas zemiene | |
---|---|
![]() Gubisckali upe Kolhīdas zemienē | |
Kontinents | Āzija |
Valstis |
![]() |
Ietilpst | Kaukāzs |
Garums | ap 100 km |
Platums | ap 100 km |
Koordinātas | 42°7′N 42°13′E / 42.117°N 42.217°EKoordinātas: 42°7′N 42°13′E / 42.117°N 42.217°E |
Kolhīdas zemienē 6. gadsimtā p.m.ē. radās grieķu kolonijas, vēlāk izveidojās Kolhīdas valsts, kas pastāvēja līdz 2. gadsimtam p.m.ē. Mūsdienās ietilpst Gurijas, Imeretijas un Megrelijas-Augšsvanetijas mharēs, bet ziemeļrietumu daļa — pašpasludinātajā, bet starptautiski neatzītajā Abhāzijā. 2021. gadā 312,5 km² liela zemienes teritorija tika iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā ar nosaukumu «Kolhīdas tropu meži un purvi».[2]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 366. lpp.
- ↑ World Heritage List. Colchic Rainforests and Wetlands
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)