Kohele
Kohele (vācu: Gemeinde Kochel am See) ir Koheles pašvaldības administratīvā vienība Augšbavārijas apriņķī Bādtelcā-Volfratshauzenē, Vācijā.
| Kohele | ||
|---|---|---|
 Skats uz Koheles ciematu | ||
| ||
  Kohele | ||
| Koordinātas: 47°39′33.25″N 11°22′5.05″E / 47.6592361°N 11.3680694°EKoordinātas: 47°39′33.25″N 11°22′5.05″E / 47.6592361°N 11.3680694°E | ||
| Valsts |
 Vācija | |
| Federālā zeme | Bavārija | |
| Apgabals | Augšbavārija | |
| Apriņķis | Bādtelca-Volfratshauzene | |
| Pašvaldība | Kohele | |
| Izveidota | 1818 | |
| Platība | ||
| • Kopējā | 80,12 km2 | |
| Augstums | 605 m | |
| Iedzīvotāji (2023)[1] | ||
| • kopā | 4 145 | |
| • blīvums | 52/km² | |
| Mājaslapa | www.kochel.de | |
 Kohele Vikikrātuvē | ||
Ģeogrāfija
labot šo sadaļuKohles administratīvais centrs - Koheles ciems, kas ir arī visas Koheles pašvaldības centrs, atrodas aptuveni 64 km uz dienvidiem no Bavārijas galvaspilsētas Minhenes un aptuveni 20 km no Vācijas-Austrijas robežas. Dienvidos un austrumos Koheli ieskauj Bavārijas Alpi (augstākā virsotne: Heimgarten — 1790 m vjl.), centrālajā daļa izvietojušies divi lieli ezeri — Koheles ezers (~6 km2) un Valhenes ezers (~16.4 km2), ziemeļos un rietumos — plašs līdzenums (vidējais augstums — ap 605 m vjl.), liela tā daļa ir purvaina un, pateicoties tur ligzdojošajām putnu sugām, iekļauta dabas liegumā. Nozīmīgākā upe ir Loizaha (kopējais garums ~114 km), kas sākas Austrijas Alpos Tirolē, Koheles pašvaldībā ietek Koheles ezerā pie Šlēdorfas ciema un Koheles ciemā no ezera iztek, tālāk ietekot Izārā.
Apdzīvotas vietas: Kohele, Valhenzē, Rīda, Ufa, Orta, Pessenbaha, Altjoha, Brunnenbaha, Ainzīdla, Fišterberga un Zvergerna.
Vēsture
labot šo sadaļuPirmās zināmās apdzīvotās vietas šajā apvidū ir bijušas divas apmetnes uz klintīm Koheles ezera dienvidu krastā, datētas ar aptuveni 1200 gadu. p.m.ē. (Vēlais Bronzas laikmets).[3] Romas impērijas laikā apvidus bija iekļauts Rētijas provincē.
739. gadā vietā, kur mūsdienās atrodas Koheles ciems, tika uzcelts sieviešu klosteris, ko 955. gadā pilnībā sagrāva ungāri un tas vairs netika atjaunots.[3]
Laikā no 1492. līdz 1495. gadam pāri kalniem, kas šķir Valhenes un Koheles ezerus, pirmo reizi tika izbūvēts ceļš, kas apvidū attīstīja tirdzniecību.[3]
Bavārijā Kohele ir plašāk pazīstama saistībā ar slavenā bavāriešu brīvības cīnītāja Koheles Kalēja vārdu, ap kuru apvītas vairākas leģendas. Pēc vienas no tām Koheles Kalējs bija bavāriešu zemnieku sacelšanās pret austriešiem dalībnieks. 1705. gadā Oberlandes (novads Augšbavārijā) zemnieki sacēlās pret austriešu ķeizara Jozefa I vadītajiem iebrucējiem, kas kara par Spānijas mantojumu laikā, bija okupējuši daļu Bavārijas. Naktī uz 25. decembri vāji bruņotie un organizētie dumpinieki Zendlingā tika pilnīgi iznīcināti (Zendlingas Ziemassvētku slaktiņš). Pēc leģendas kā pēdējais no dumpiniekiem kritis Koheles Kalējs ar sacelšanās saukli: ”Labāk mirt bavārietim, nekā kalpot ķeizaram!” uz lūpām.[3]
Pēc citas leģendas, Koheles Kalējs piedalījies karā pret turkiem 1683. gadā, aizstāvējis Vīni, kā arī cīņas karstumā, viens pats, bruņojies tikai ar savu kaujas vāli, nosargājis Belgradas pilsētas vārtus.[4] Vēsturnieki uzskata, ka abos gadījumos Koheles Kalējs nav bijusi reāla persona un izdomāta krietni vēlāk. Neskatoties uz to, 1900. gadā Koheles ciema centrālajā laukumā viņam tika uzstādīts piemineklis.
Līdz ar Bavārijas administratīvo reformu 1818. gadā, Kohele tika atdalīta no Benediktboiernas klostera zemēm un kļuva par patstāvīgu pašvaldību. 1978. gadā tā apvienojās ar Šlēdorfas ciema apkārtni, izveidojot jaunu pašvaldību (vācu: Verwaltungsgemeinschaft Kochel am See)
20. gadsimta sākumā skaistais Alpu apvidus iespaidoja daudzus vācu māksliniekus, kuri ”Divu ezeru zemei” (Koheles un Valhenes ezeri) veltījuši vairākus savus darbus: Francis Marks, (kuram Kohelē veltīts muzejs), Lovis Korints, Georgs fon Volmārs un citi.[3]
1924. gadā tika atklāta Valhenes ezera hidroelektrostacija (124 MW), kas izmanto apstākli, ka Valhenes ezara ūdens līmenis ir par aptuveni 200 m augstāks par Koheles ezera ūdens līmeni. Spēkstacija ir sava laika inženiertehnikas sasniegums un populārs tūristu apskates objekts.
No 1936. gada Ašpenšteinas pilī Koheles ciemā dzīvoja pazīstamais nacionālsociālists un Hitlera jauniešu organizācijas vadītājs (vācu: Reichsjugendführer) Baldurs fon Širahs. Kara laikā šeit atradās arī ražotne, kas ražoja detaļas Pēnemindes raķešu rūpnīcai. Pēc Otrā Pasaules kara par godu ievērojamajam Bavārijas Sociāldemokrātiskās partijas vadītājam, Ašpenšteinas pils ieguva Georga fon Volmāra akadēmijas vārdu.
Apskates vietas
labot šo sadaļu- Franča Marka muzejs
- Ašpenšteinas pils (Georga fon Volmāra akadēmija)
- Piemineklis Koheles Kalējam
- Valhenes ezera HES
- Valhenes ezera muzejs
Lieākie uzņēmumi
labot šo sadaļu- DORST Technologies — mašīnbūve
- E.ON Wasserkraft GmbH — HES
- Trimini — sporta un atpūtas centrs
- Herzogstandbahn GmbH — tūrisms (kalnu pacēlāji)
Ievērojami cilvēki
labot šo sadaļu- Koheles Kalējs — bavāriešu brīvības cīnītājs 1705. gadā (visticamāk — izdomāta persona)
- Francis Marks (1880—1916), vācu ekspresionisma gleznotājs, līdz no 1914. gada dzīvoja Rīdā. Apglabāts Koheles katoļu baznīcas kapos
- Rūdolfs fon Delius (1878—1946) rakstnieks un filozofs.
- Heinrihs Kamisnskis (1886—1946), komponists, dzīvojis un miris Rīdā
- Augusts fon Finks vecākais (1898-1980), baņķieris un investors
- Baldurs fon Širahs (1907—1974), nacistu politiķis; Trešā reiha laikā dzīvoja Ašpenšteinas pilī Kohelē.
- Volfgangs Gorters, režisors un rakstnieks
Iekšējās saites
labot šo sadaļuĀrējās saites
labot šo sadaļuPašvaldības mājaslapa (vāciski un saīsinātā versija angliski)
Franča Marka muzeja mājaslapa (vāciski)
Koheles ģerboņa apraksts[novecojusi saite] (vāciski)
Georga fon Volmāra akadēmijas mājaslapa (vāciski)
Valhenes ezera muzeja mājaslapa (vāciski)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 2023. gada Pašvaldību reģistrs; pārbaudes datums: 16 novembris 2024.
- ↑ «Statistika Bavārijā». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 1. februārī. Skatīts: 2010. gada 25. martā.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 «www.kochel.de». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 15. februārī. Skatīts: 2010. gada 25. martā. Arhivēts 2011. gada 15. februārī, Wayback Machine vietnē.
- ↑ «Schmied von Kochel». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 28. septembrī. Skatīts: 2010. gada 25. martā.
| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Koheles pašvaldība |