Augusts Vilhelms Barklajs de Tolli
Augusts Vilhelms Barklajs de Tolli (vācu: August Wilhelm Barclay de Tolly, 1752—1826) bija vācbaltiešu tirgotājs, Rīgas birģermeistars (1810).
| ||||||||||||
Izcelsme
labot šo sadaļuCēlies no Rīgas patriciešu Barklaju de Tolli dzimtas. Viņa tēva dzimta bija atzarojusies no sena skotu klana, tomēr tiešā senču līnija izsekojama līdz tirgotājam Pīteram Barklajam, kas pēc 1621. gada pārcēlās uz Rostoku. Viņa dēls Johans Stefans Barklajs de Tolli 1664. gadā pārcēlās uz Zviedru Vidzemi un ieguva Rīgas namnieka tiesības.
Augusta Vilhelma Barklaja de Tolli trīs brālēni kļuva par Krievijas Impērijas armijas augsta ranga virsniekiem, Mihaels Andreass Barklajs de Tolli (1761—1818) piedalījās Napoleona karos, bija Somijas lielhercogistes ģenerālgubernators (1809—1810) un Krievijas Impērijas kara ministrs (1810—1812).
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis 1752. gada 24. jūlijā Rīgas Lielās ģildes eltermaņa Johana Vilhelma Barklaja de Tolli un viņa sievas Helēnas Dorotejas, dzimušas Nissenas, ģimenē. Pēc tēva nāves 1763. gadā viņa māte ottreiz apprecējās ar birģermeistaru Liboriju Depkinu (1716—1782). Augusts Vilhelms nodarbojās ar kokmateriālu eksportu un kļuva par Rīgas Lielās ģildes eltermani. 1781. gadā apprecējās ar Katlakalna draudzes mācītāja meitu Annu Kristīni Poortenu.
1792. gada 18. septembrī Augustu Vilhelmu Barklaju de Tolli iecēla Svētās Romas impērijas dižciltīgo kārtā apstiprināja viņa dzimtas ģerboni,[1] kas apskatāms Rīgas Pētera baznīcā. 1794. gadā viņš kļuva par Rīgas vietniecības maģistrāta asessoru, 1810. gadā par Rīgas rātskungu un birģermeistaru.
Miris 1826. gada 20. decembrī.