Karagājiens uz Zemgali (1228)

Šis raksts ir par 1228. gada krustnešu karagājienu uz Zemgali. Par citām jēdziena Karagājieni uz Zemgali nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

1228. gada karagājiens uz Zemgali notika pēc Zobenbrāļu ordeņa mestra Folkvīna iniciatīvas, lai atriebtos zemgaļiem par kristīgās ticības noraidīšanu. Visticamāk, ka krusta karagājiens notika gar Lielupi uz augšu līdz Mežotnes pilij, kur zemgaļi 1219. gadā bija sakāvuši Sēlijas bīskapa Bernharda no Lipes karadraudzi. 1225. gadā Zemgales ķēniņš Viestards tika uzaicināts uz sarunām par kristietības pieņemšanu uz Rīgu, tomēr viņš atlika to uz vēlāku laiku. 1226. gadā Rīgas bīskaps Alberts pieņēma lēmumu par Sēlijas bīskapijas likvidēšanu un Zemgales bīskapijas nodibināšanu. Par Zemgales pirmo bīskapu kļuva Sēlijas otrais bīskaps Lamberts, kas atsacījās no Sēlijas zemēm par labu Rīgas bīskapam Albertam.

Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Zobenbrāļu karagājiens bija vērsts pret zemgaļu zemēm uz dienvidiem no Rīgas.

Pēc krustnešu iebrukuma 1228. gadā zemgaļu ķēniņš Viestards (konic Vesters) spēja sapulcēt milzīgu karaspēku, kura loku šāvēji izmantoja tiem laikiem modernās viengabala bultas. Tomēr krustneši spēja uzvarēt kaujā, kurā krita ap 1600 zemgaļu karavīru. Zobenbrāļu ordenis trīs nedēļas postīja savu agrāko sabiedroto zemgaļu zemes, kurās agrāk tie bija sagaidīti kā viesi. Iebrucēji sagrāba lielu laupījumu un gūstā tika aizdzīti zemgaļu bērni, sievas un vīri.

Pēc atkārtotām kaujām zemgaļu ķēniņš Viestards tomēr bija spiests atstāt Mežotnes un Upmales teritoriju, ko 1231. gadā pievienoja Livonijas bīskapijai. 1232. gadā pāvests Gregorijs IX anulēja Rīgas bīskapa lēmumu un par jauno Zemgales bīskapu tika apstiprināts Alnas Balduīns. Mežotne kļuva par Zemgales prāvesta Heidenrika un kapitula mitekli.

Skatīt arī

• Livonijas krusta kari