Karagājiens uz Nalseni (1245)

1245. gada karagājiens uz Nalseni
	Daļa no Livonijas krusta kariem
	; Zobenbrāļu ordeņa karagājiens uz Nalseni visticamāk virzījās gar Daugavas krastiem uz Lietuvas teritoriju dienvidos no Sēlijas, kas kartē apzīmēta kā Grand Duchy of Lithuania.
Datums	1245. gads
Vieta	Nalsene
Iznākums	Livonijas ordeņa uzvara
Karotāji
Lietuvas dižkunigaitija	Livonijas ordenis; (tai skaitā letu un līvu karavīri),; Dānijas karaļa vasaļi no Rēveles
Komandieri un līderi
Lengvīns, ; Lengvīna brālis	Dītrihs no Grīningenas, ; Tūšis, Miļģerīns un Ģiņģeiķis
Zaudējumi
	sagūstīts kunigaitis Lengvīns, nogalināts Lengvīna brālis

1245. gada karagājiens uz Nalseni notika ap 1245. gadu pēc tam, kad no Aizkraukles pils pārvaldīto sēļu zemju pierobežā, kur dzīvo kristīgie visgarām, esošo zemju valdnieki brāļi Tūšis, Miļģerīns un Ģiņģeiķis pieņēma kristietību un noslēdza militāru savienību ar Livonijas ordeņa mestru Dītrihu no Grīningenas. Savienība bija vērsta pret Nalsenes vietvaldi Lengvīnu, kuram viņa radinieks Lietuvas dižkunigaitis Mindaugs bija pavēlējis pakļaut šos novadus. Ordeņa mestrs apsolīja jaunkristītajiem savu draudzību, bagātību, godu, mantu, labu atalgojumu un aizsardzību, lai tiem "laba dzīve sākas". Atgriezušies savā zemē, viņi slepus ielavījās Lengevīna zemē un to nolaupīja izjādes laikā. Uz muguras sasietām rokām Lengevīns tika aizvests uz Miļģerīna zemi. Tad Tūšis, Miļģerīns un Ģiņģeiķis kopā ar savām karadraudzēm, ģimenēm, lopiem un iedzīvi devās uz Aizkraukles novadu, kur mežā izveidoja apmetni. Paši brāļi Tūšis, Miļģerīns un Ģiņģeiķis jāja pie ordeņa mestra, kurš tiem lika atvest gūstekni uz Rīgu. Kad viņi to bija izdarījuši, ordeņa mestrs "deva tiem ar grāmatu ļaudis, zemi, mantību", proti, tie kļuva par viņa vasaļiem.

Ordeņa mestrs Dītrihs no Grīningenas izlēma doties karagājienā uz Nalseni. Viņa karavīriem pie Daugavas piepulcējās Dānijas karaļa vasaļi no Rēveles, leti, līvi, kā arī jauniegūtie sēļu (leišu) vasaļi. Pārcēlušies Daugavas kreisajā krastā, un izgājuši caur purviem, mežiem un upēm, iebrucēji nopostīja vairākas zemes. Daļa karaspēka Ģiņģeiķa vadībā ieņēma Lengevīna pili un ar kara laupījumu un par ķīlniekiem sagūtītajām sievām, viņu bērniem, zirgiem, govīm un teļiem jāja atpakaļ uz Rīgu. Atceļā viņiem purvainā apvidū uzbruka lietuviešu karaspēks, bet tika sakauts. Kaujā krita Lengevīna brālis.

Gūstā saņemtais Lengevīns, par sakāvi uzzinājis, Rīgā mēģināja pakārties, bet to nepieļāva ordeņa apsardze^[1].

Skatīt arī

Atsauces

↑ «Atskaņu hronika, 02955.-03058. rindas». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 18. decembrī. Skatīts: 2009. gada 20. oktobrī.

[1] «Atskaņu hronika, 02955.-03058. rindas». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 18. decembrī. Skatīts: 2009. gada 20. oktobrī.

[1]