Karēlija

Karēlija (somu: Karjala, krievu: Карелия, zviedru: Karelen) ir sena Zviedrijas un Novgorodas, vēlāk Krievijas caristes strīdus teritorija jau kopš 13. gadsimta Somijas krusta kariem. Mūsdienās vēsturiskās Karēlijas teritorija ir sadalīta starp Krievijas Federāciju (Austrumkarēlija, Ziemeļkarēlijas un Dienvidkarēlijas austrumu daļas) un Somiju (tai piegulošās Ziemeļkarēlijas un Dienvidkarēlijas rietumu daļas).

Vēsture

Vēsturiskais Keksholmas lēnes ģerbonis

Zviedrijas lielvalsts ar iekarotajām provincēm. Keksholmas lēne kartē apzīmēta kā Karēlija (Karelien)

No 1617. gada Karēlijas rietumu daļa bija iekļauta Zviedrijas lielvalsts sastāvā, 1634. gadā to sadalīja Viborgas vai Jaunpils lēnē (zviedru: Viborgs och Nyslotts län) dienvidrietumos un Keksholmas lēnē (Kexholms län) ziemeļaustrumos. Zviedru Karēlijas galvaspilsēta tolaik bija tagadējā Priozerska jeb "Karjala (Корела)" pie Lādogas ezera. Krievu Karēlijas daļa tajā laikā ietilpa Oboņegas (Pieoņegas) zemē (krievu: Обонежская пятина, 1495-1708), kuru Pēteris I pievienoja jaunizveidotajai Ingrijas guberņai.

No 1721. gada Keksholma, no 1743. gada visa Karēlija bija Krievijas Impērijas sastāvā. 1744. gadā izveidoja Vīborgas guberņu, Katrīnas II valdīšanas laikā to pārveidoja par Vīborgas vietniecību (1783—1797), bet Aleksandra I valdīšanas laikā par Somijas guberņu (Финляндская губерния, 1802—1811). No 1812. gada kā Vīborgas guberņu (krievu: Выборгская губерния, zviedru: Viborgs län) to iekļāva Somijas lielhercogistes sastāvā. Pēc Februāra revolūcijas 1917. gada 6. decembrī Somijas parlaments pasludināja Somijas neatkarību. Tagadējās Karēlijas austrumu daļa no 1801. līdz 1922. gadam bija iekļauta Oloņecas guberņas (krievu: Оло́нецкая губе́рния) sastāvā ar pārvaldes centru Petrozavodskā.

Ziemas kara laikā Padomju Savienības okupētajā Somijas Republikas un līdz tam eksistējušās Karēlijas APSR teritorijā 1940. gadā nodibināja Karēļu-somu PSR. Tā sauktā Turpinājuma kara (1941–1944) laikā Somijas armija iekaroja arī austrumu Karēlijas teritoriju, no kuras tā atteicās pēc 1947. gada Parīzes līguma nosacījumiem. 1956. gada 16. jūlijā PSRS Augstākā padome, lai destaļinizācijas procesā uzlabotu attiecības ar Somiju, nolēma to likvidēt un pārdēvēt par Karēlijas APSR. Pēc PSRS sabrukuma Karēlijas APSR pārdēvēja par Karēlijas Republiku.

Sadalītā Karēlijas zeme 1864.-1940. gada robežās
Karēlijas zemes 1942.-1944. gada robežās
Karēlijas zeme mūsdienu Somijā

Keksholmas lēnes pārvaldnieki (1634-1690)

Henriks Monsons (Månsson, 1634–1636)
Magnuss Nīrots (Nieroth, 1636–1641)
Henriks Pipers (1641–1642)
Reinholds Mettstake (1642–1652)
Jakobs Ternšelds (Törnsköld, 1652–1656)
Kārlis von Šeidings (Scheiding, 1657–1660)
Patriks Ogilvjē (Ogilwie, 1660–1674
Berends Mellins (1674–1690)

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Karēlija.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)