Atvērt galveno izvēlni
Keksholmas lēnes karte 17. gadsimtā.
Vēsturiskais Keksholmas lēnes ģerbonis

Keksholmas lēne (Kexholms län) bija viena no Zviedrijas lielvalsts aizjūras provincēm no 1617. līdz 1743. gadam, kuras robežas sakrita ar senās Karjalas zemes robežām. Lēnes centrs bija Keksholma (mūsdienās Priozerska) pie Lādogas ezera.

VēstureLabot

Korelas cietoksnis (krievu: Корела, somu: Käkisalmi) pirmoreiz minēts 1143. gadā. No 1323. līdz 1479. gadam to pārvaldīja Novgorodas zeme, bet līdz 1581. gadam Maskavija. No 1581. līdz 1595. gadam un no 1611. gada līdz Lielajam Ziemeļu karam (1710. gadam) Keksholma atradās Zviedrijas sastāvā. No 1743. gada arī lēnes rietumu daļa tika iekļauta Krievijas impērijas sastāvā.

Pēc 1811. gada, kad Krievijas impērijai pievienoja Somiju, Keksholma tika iekļauta Somijas lielhercogistē. Otrā pasaules kara laikā, PSRS uzbrūkot Somijai (Ziemas karš), ieņemtā Keksholma tika iekļauta Karēļu-somu PSR. 1944. gada 24. novembrī Keksholmas rajonu pievienoja Krievijas PFSR Ļeņingradas apgabalam. 1948. gada 1. oktobrī Keksholmu pārdēvēja par Priozersku (Приозёрск).

Keksholmas lēnes pārvaldnieki (1634-1690)Labot

  • Henriks Monsons (Månsson, 1634–1636)
  • Magnuss Nīrots (Nieroth, 1636–1641)
  • Henriks Pipers (1641–1642)
  • Reinholds Mettstake (1642–1652)
  • Jakobs Ternšelds (Törnsköld, 1652–1656)
  • Kārlis von Šeidings (Scheiding, 1657–1660)
  • Patriks Ogilvjē (Ogilwie, 1660–1674
  • Berends Mellins (1674–1690)