Viborga

Šis raksts ir par pilsētu Krievijā. Par pilsētu Dānijā skatīt rakstu Viborga (Dānija).

Viborga (krievu: Выборг no zviedru: Viborg), līdz 1944. gadam arī Vīpuri (somu: Viipuri), ir pilsēta Krievijas Federācijas Ļeņingradas apgabalā netālu no Somijas robežas pie Saimā kanāla ieteces Somu līcī.

Viborga
pilsēta
Выборг
Viborga
Karogs Ģerbonis
Viborga Viborga
Koordinātas: 60°42′00″N 28°44′00″E
Valsts	Krievija
Federālais apgabals	Ziemeļrietumu federālais apgabals
Federācijas subjekts	Ļeņingradas apgabals
Rajons	Viborgas rajons
Dibināta	1293
Pilsētas tiesības	1403
Platība
• Kopējā	160,847 km2
Augstums	3 m
Iedzīvotāji (2024)
• kopā	71 279
• blīvums	502,9/km²
Laika josla	MSK (UTC+4)
Mājaslapa	www.city.vbg.ru
Viborga Vikikrātuvē

Vēsture

Zviedru Viborgas pils un pilsēta 1709. gadā

Vīpuri ģerbonis līdz 1944. gadam

1293. gadā Somijas krusta karu laikā zviedri uzcēla pirmo Vīborgas cietoksni. 1323. gadā pēc Nēteborgas (Nöteborg) miera līguma Novgoroda atzina zviedru tiesības uz Viborgu, bet Maskavija 1496.—1499. gada karā laikā atkal mēģināja to ieņemt.

1617. gadā visu Karēlijas rietumu daļu iekļāva Zviedrijas lielvalsts sastāvā, 1634. gadā to sadalīja Viborgas jeb Nīslotas lēnē (zviedru: Viborgs och Nyslotts län) dienvidrietumos un Keksholmas lēnē (Kexholms län) ziemeļaustrumos.

Lielā Ziemeļu kara laikā 1710. gadā Krievijas cars Pēteris I ieņēma Viborgas cietoksni. 1744. gadā izveidoja Viborgas guberņu, Katrīnas II valdīšanas laikā to pārveidoja par Viborgas vietniecību (1783—1797), bet Aleksandra I valdīšanas laikā par Somijas guberņu (Финляндская губерния, 1802—1811). 1790. gadā pie pilsētas notika liela jūras kauja — Viborgas kauja, kurā Krievijas flote sakāva zviedrus. No 1812. gada kā Viborgas guberņu (krievu: Выборгская губерния, zviedru: Viborgs län) to iekļāva Somijas lielhercogistes sastāvā.

Pēc Februāra revolūcijas 1917. gada 6. decembrī Somijas parlaments pasludināja Somijas neatkarību. Starp pasaules kariem Vīpuri, kā tolaik sauca Viborgu, bija otrā lielākā Somijas pilsēta.

Ziemas kara laikā Padomju Savienība okupēja Viborgu un 1940. gada 31. martā inkorporēja Karēļu-somu PSR. T.s. Turpinājuma kara (1941—1944) laikā Somijas armija 1941. gada 29. augustā to atkal atguva, bet 1944. gada 20. jūnijā pie Viborgas notika lielā Tali-Ihantalas kauja, kuras laikā nopostīja daudzas pilsētas vēsturiskās ēkas.

1944. gada septembrī PSRS valdība atdalīja Viborgas rajonu no Karēļu-somu PSR un iekļāva to Ļeņingradas apgabala sastāvā. Somijas Republika atteicās no Viborgas pēc 1947. gada Parīzes līguma nosacījumiem. Pilsētas somu iedzīvotāji evakuējās uz Somiju.

Apskates objekti

• Viborgas pils (1293)
• Alvara Ālto projektētā Viborgas bibliotēka (1933—1935)

Kultūra

Kopš 1995. gada katra gada augustā Viborgā notiek Krievijas kino festivāls "Logs uz Eiropu" (Окно в Европу).

Cilvēki

Viborga (Vīpuri) ir somu politiķa Marti Ahtisāri (Martti Ahtisaari, 1937), riteņbraucēja Jevgeņija Berzina (Евгений Берзин, 1970), somu politiķa Maksa Jākobsona (Max Jakobson, 1923—2013), šahista Kārļa Janiša (Carl Jaenisch, 1813—1872), somu gleznotāja Ēro Jernefelta (Eero Järnefelt, 1863—1937), riteņbraucēja Vjačeslava Jekimova (Вячеслав Владимирович Екимов, 1966), somu politiķa Edvina Linkomiesa (Edwin Linkomies, 1894—1963), somu rakstnieka Vejo Meri (Veijo Meri, 1928), Formula 1 pilota Vitālija Petrova (Виталий Александрович Петров, 1984), somu karavīra Lauri Terni (Lauri Törni, 1919—1965) dzimtā pilsēta.

Savulaik Viborgas baznīcā laulājās Vituss Berings. Vīpuri skolas gadus pavadīja ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts Arturi Ilmari Virtanens (Artturi Ilmari Virtanen, 1895—1973).

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Viborga.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Eesti entsüklopeedia raksts (igauniski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
• Viborga enciklopēdijā "Mana pilsēta" (krieviski)
• http://www.nortfort.ru/vyborg/
• http://www.towns.ru/towns/viborg_en.html