Kamarina

Kamarina (sengrieķu: Καμὰρινα) bija sengrieķu pilsēta Lielajā Grieķijā, Sicīlijas dienvidu piekrastē, netālu no Skoglitti pilsētas, Rugozas provincē, Itālijā. Izrakumi atklāja dažas pilsētas daļas, kas pašlaik ir publiski pieejamas. Pilsētu dibināja 599. gadā pr.Kr. sirakūzieši, un tā pastāvēja līdz arābu iebrukumam Sicīlijā 827. gadā.

Kamarina
Καμὰρινα
Kamarinas aizsargmūris
Kamarina
Atrašanās vieta	Itālija
Reģions	Sicīlija
Koordinātas	36°52′24″N 14°26′33″E
Veids	Apdzīvota vieta
Vēsture
Dibināšana	599. gads pr.Kr.
Kultūras	grieķu, romiešu
Piezīmes
Stāvoklis	Drupas
Publiska piekļuve	Arheoloģiskais parks

Izvietojums

Kamarina atrodas 112 km uz rietumiem no Sirakūzām starp Hipparu un Oana upēm un Hipparu dienvidu krastā, kas kalpoja par pilsētas aizsarggrāvi. Tai bija divas ostas upes grīvā, tomēr šī vieta bija par mazu lielas flotes izvietošanai, kā rezultātā kuģus nācās vilkt krastā. Teritorijā uz ziemeļiem no upes sākotnēji atradās purvi, kas radīja grūtības iebrucējiem pilsētas ieņemšanai.

Vēsture

Kamarinu Lielajā Grieķijā sirakūzieši dibināja 599. gadā pr.Kr., taču pēc tam, kad šī pilsēta ar sikulu palīdzību sacēlās pret savu metropoli, tā 552. gadā pr.Kr. tika izlaupīta un atkal apvienojās ar Sirakūzām. Vēlreiz Kamarina sacēlās 492. gadā pr.Kr., un Hipokrāts no Gēlas (498-491 gadā pr.Kr.) iejaucās, lai karotu pret Sirakūzām. Pēc uzvaras pār sirakūziešu armiju pie Heloras upes viņš aplenca pilsētu, taču Hipokrātu pierunāja atkāpties no tās apmaiņā pret Kamarinas pārņemšanu savā varā.

484. gadā pr.Kr. Gēla izpostīja pilsētu, taču gēlieši to no jauna atjaunoja 461. gadā pr.Kr. kamarinieša, olimpiskā divriču braucēja, Psaumida vadībā. Visdrīzāk viņi to izdarīja ar demokrātiskās konstitūcijas palīdzību (pēc kopējās rezolūcijas). 415. gadā pr.Kr. Tukidīds aprakstīja kopsapulci (syllogos), kurā pilsēta pieņēma lēmumu par neitralitāti (kaut gan vēlāk tā nobalsoja par šī lēmuma atcelšanu). Virkne no vairāk, kā 140 svina plāksnēm, atrastām pie Atēnas tempļa, ar uzrakstītu pilsoņu informaciju uz tām liek domāt, ka Kamarina vēlēja pilsētas valdi un tiesnešus, līdzīgi, kā Atēnās u.c. demokrātiskajās polisās. Taču tām varēja būt arī cits pielietojums, kā piemēram, pilsoņu reģistrs militāriem mērķiem.

427. gadā pr.Kr. Kamarina apvienojās ar Leontini un Atēnām pret Sirakūzām, bet Gēla bija Sirakūzu sabiedrotā. Turpmākajos Sicīlijas karos 425. gadā pr.Kr. Kamarina un Gēla noslēdza pamieru. Lai nodibinātu mieru pārējā salas daļā, abas pilsētas ne tikai nosūtīja sūtņus, bet arī piešķīra tiem ļoti plašas pilnvras diplomātisko sarunu vešanai un uzaicināja visas karojošās puses sanākt un apspriest miera nosacījumus, kur Sirakūzas apmaiņā pret naudu atteicās no Morgantīnas Kamarinas labā. Pēc tam 415-413. gadā pr.Kr. Atēnu ekspedīcijas laikā tā palīdzēja Sirakūzām.

406. gadā pr.Kr. Akragas aizsardzībai pret kartāgiešiem Kamarina nosūtīja 500 hoplītus, 600 viegli bruņotus karavīrus un 20 zirgus. Pēc tās krišanas 405. gadā pr.Kr. kartāgieši uzbruka Gēlai, bet sabiedroto grieķu armija Dionīsija I vadībā cieta sakāvi, kas noveda pie Kamarinas izlaupīšanas. Dionīsijs evakuēja Gēlas iedzīvotājus, un grieķu armija kopā ar Gēlas bēgļiem pēc forsēta marša atkāpās līdz Kamarinai. Dionīsijs pavēlēja Kamarinas iedzīvotājiem pamest savu pilsētu, nevis to aizstāvēt. Kartāgieši izlaupīja Kamarinu un vasarā iepretī Sirakūzām izvietoja savu nometni. Pēc kāda laika tika parakstīts miera līgums, kas paredzēja kartāgiešu kontroli pār Selinunti, Akragu, Gēlu un Kamarinu, bet grieķiem bija atļauts atgriezties savās pilsētās. Taču Kamarinai bija aizliegts atjaunot savus aizsargmūrus.

Pirms šiem notikumiem kamariniešus skāra dīvaina slimība. Kamarinas purvi līdz šim sargāja pilsētu no naidīgajiem ziemeļu kaimiņiem. Bija aizdomas, ka dīvainās slimības cēlonis bija purvs un radās populāra ideja nosusināt to, lai pieliktu punktu epidēmijai. Iedzīvotāji apspriedās ar pilsētas orākulu. Orākuls ieteica līderiem nenosusināt purvu, uzskatot, ka mēris ar laiku pats izbeigsies. Taču neapmierinātība jau bija plaši izplatījusies, un līderi izlēma par spīti orākula padomam purvu tomēr nosusināt. Tiklīdz purvs izžuva, tā nekas vairs netraucēja kartāgiešu armijai pietuvoties pilsētai. Viņi pārgāja pāri tikko nosusinātajam purvam un izpostīja pilsētu, nogalinot līdz beidzamajam visus tās iedzīvotājus.

339. gadā pr.Kr. korintieša Timoleona vadībā Kamarina nonāca Sirakūzu kontrolē. Pēc Timoleona veiktās pilsētas rekonstrukcijas iestājās jauns uzplaukuma periods.

311. gadā pr.Kr. kartāgiešu konflikta laikā ar Sirakūzām pilsēta nostājās kartāgiešu pusē, bet 309. gadā pr.Kr. Sirakūzu armija to izpostīja.

Romas laiks

259. gadā pr.Kr. Pirmā Pūniešu kara laikā kartāgieši Hamilkāra vadībā ieņēma Kamarinu. 258. gadā pr.Kr. pēc ilga aplenkuma Kamarinas kaujā pilsēta nonāca romiešu varā.

Šī kauja ir ievērojama ar diviem notikumiem: pirmkārt, ar konsula Aula Atilija Kalatina muļķīgo lēmumu sūtīt savus spēkus aizā, kur tie nonāca lamatās un gandrīz tika iznīcināti; otrkārt, ar kara tribūna Marka Kalpurnija Flammas gudrību un drosmi, kurš izvērtēja blakus esošā paugura virsotnes stratēģisko nozīmi un aizveda uz turieni 300 vīrus, novēršot kartāgiešus no Atilija un ļaujot galvenajiem spēkiem iziet no aizas. Vis 300 Kalpurnija vīri gāja bojā uz šī paugura; viņu pašu pameta mirt, taču viņš izdzīvoja un nonāca gūstā.

Pilnībā pilsēta tā arī neatguvās. Strabona laikā (1. gadsimts pr.Kr.) tur neviens nedzīvoja, bet vēlāk tā bija apdzīvota tikai daļēji. Kamarinas pilnīga izpostīšana un pamešana notika arābu invāzijas laikā 827. gadā.

Arheoloģiskais parks

Laikā no 1896. līdz 1911. gadam arheologs Paolo Orsi Kamarinā veica arheoloģiskos izrakumus. Šajos izrakumos savāktā kolekcija pašlaik atrodas Sirakūzu arheoloģijas muzejā. Pēc tam arheoloģiskie izrakumi turpinājās 1958. gadā, un uz to bāzes Kamarinā tika izveidots arheoloģiskais parks ar vietējo muzeju. Muzeja vajadzībām tika pielāgota vīna ražotne, kas bija uzbūvēta uz Kamarinas senā Atēnas tempļa drupām.

Arheoloģiskajā zonā ietilpst:

• Agora ar ziemeļu un rietumu stoju,
• Atēnas templis,
• pilsētas aizsargmūris,
• nekropole (7-4. gadsimts pr.Kr.)
• atpazīstama osta-kanāls gar Hipparu upi,
• tā saucamais altāra nams u.c.