Kalnu dedestiņa
Kalnu dedestiņa (Lathyrus linifolius) ir daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs. Latvijā aug tuvu areāla austrumu robežai un ir reti sastopama. Suga ierakstīta Latvijas Sarkanās grāmatas 2. kategorijā, Baltkrievijas un Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā.[1]
Kalnu dedestiņa Lathyrus linifolius ((Reichard) Bässler) | |
---|---|
Klasifikācija | |
Valsts | Augi (Plantae) |
Nodalījums | Segsēkļi (Angiospermae) |
Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
Rinda | Pākšaugi (Fabales) |
Dzimta | Tauriņzieži (Fabaceae) |
Ģints | Dedestiņas (Lathyrus) |
Suga | Kalnu dedestiņa (Lathyrus linifolius) |
Sinonīmi | |
Lathyrus montanus Bernh. | |
Kalnu dedestiņa Vikikrātuvē |
Apraksts
labot šo sadaļuStāvs vai pacils, parasti 15—30 cm, reti līdz 60 cm garš stublājs ar šauriem spārniem. Arī lapu kāti ir spārnoti. Plūksnaini saliktas lapas ar diviem līdz četriem lancetisku lapiņu pāriem, beidzas bez vītnes. Lapiņu garums 2—4,5 cm, platums 0,5—1,5 cm. Pielapes bultveida. Saknes ar bumbuļveida paresninājumiem.[2][3]
Ziedkopas — īsi, skraji ķekari lapu žāklēs. Ziedi sākumā ir sārti, ziedēšanas beigās kļūst zili. Auglis ir 3—4 cm gara, tumši brūna pāksts ar 6—10 gandrīz apaļām sēklām. Sēklas ir 2,5—4,5 mm garas un 2—3,5 mm platas, sarkanīgi dzeltenā krāsā. Zied maijā, jūnijā.[1][3]
Kalnu dedestiņai līdzīga suga ir melnējošā dedestiņa (Lathyrus niger). Atšķirībā no tās, kalnu dedestiņas lapai ir mazāks lapiņu skaits, lapiņas ir šaurākas un žāvējot nekļūst melnas.
Izplatība un biotopi
labot šo sadaļuSuga izplatīta Rietumeiropā,Viduseiropā un Skandināvijas pussalas dienviddaļā. Tālāk uz ziemeļiem areāls kļūst sadrumstalots, tur kalnu dedestiņas bagātīgi aug tikai nelielās platībās, tad bez skaidri redzama iemesla pakāpeniski izzūd. Iespējams, ka ziemeļu rajonos sugu izplatījuši cilvēki. Somijā ir konstatēta sakarība starp kalnu dedestiņas augšanas vietām un dzelzs laikmeta somu apmetnēm. Šo atbilstību arheologi pat izmanto, lai atrastu seno somu apmetņu relikvijas.[4]
Latvijā suga sasniedz izplatības austrumu robežu. Atsevišķi eksemplāri vai nelielas grupas atrodas galvenokārt Kurzemē, pārējā teritorijā ļoti reti.[3]
Augs sastopams sausos platlapju mežos, platlapju - skujkoku mežos (biežāk gāršās), mežmalās un jaunaudzēs. Aug arī samērā neauglīgos virsājos.[3][4]
Izmantošana
labot šo sadaļuKalnu dedestiņas augšana seno somu apmetņu vietās norāda uz faktu, ka cilvēki to izmantoja pārtikā vai medicīnā un apzināti pārstādīja jaunās dzīvotnēs.[4] Pastāv uzskats, ka auga lietošana saglabā enerģiju un nomāc izsalkuma sajūtu.[5]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 Latvijas Sarkanā grāmata 3.sēj. Vaskulārie augi. Rīga: LU Bioloģijas institūts, 2003. 376. lpp. ISBN 9984-559-08-4
- ↑ Lathyrus linifolius Berg-Platterbse Infoflora.ch. Skatīts: 2024.02.22.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 Kalnu dedestiņa Lathyrus linifolius (Reichard) Bässler Sugu enciklopēdija Latvijas daba. Skatīts: 2024.02.22.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 Bitter Vetch: Lathyrus linifolius. NatureGate. Skatīts: 2024.02.22.
- ↑ New bloom for heath pea as a slimming aid. The Scotsman. Edinburgh. 3 June 2006. Skatīts: 2024.02.22.