Kalkūnes pagasts

(Pāradresēts no Kalkūnes ciems)
Šis raksts ir par mūsdienu Kalkūnes pagastu. Par Kalkūnes pagastu līdz 1925. gadam skatīt rakstu Laucesas pagasts.

Kalkūnes pagasts ir viena no Augšdaugavas novada administratīvajām teritorijām, novada Augšzemes daļā. Robežojas ar sava novada Sventes, Medumu un Laucesas pagastiem, kā arī Daugavpils pilsētu.

Kalkūnes pagasts
Novads: Augšdaugavas novads
Centrs: Kalkūni
Kopējā platība:[1] 67,2 km2
 • Sauszeme: 65,7 km2
 • Ūdens: 1,5 km2
Iedzīvotāji (2024):[2] 1 727
Blīvums (2024): 26,3 iedz./km2
Izveidots: 1864. gadā
Mājaslapa: www.kalkuni.lv
Kalkūnes pagasts Vikikrātuvē

Hidrogrāfija

labot šo sadaļu

Laucesa, Pakrāce.

Sventes ezers (pa robežu).

 
Piemiņas zīme Raiņa bērnības dienu mājām Randenes pusmuižas vietā

Kalkūnes pagasts nodibināts 1864. gadā, apvienojot četrus muižu pagastus: Kalkūnes muižas (Kalkuhnen) ar 74 saimniecībām, Klopmansrodes (Klopmannsrode) ar 20 saimniecībām, Didrihšteinas ar 16 saimniecībām un Meduma ar 49 saimniecībām, kā arī Birkineļu, Baltās, Aleksandrhofas (Alexanderhof), Randenes, Berkovu, Kalīžu, Vasarišku, Neifeldas, Grencbergas (Grenzberg), Kleimansrodes, Liginišku un Gecenšteinas (Gützenstein) pusmuižas un 4 biezi apdzīvotās vietas – Grīvu, Nīderkūnus, Judovku un Liginiškus. No 1890. līdz 1892. gadā pagastā uzbūvēta Kalkūnes muižas pils, kas pirmās Latvijas neatkarības gados kalpoja par Valsts zīdaiņu patversmi.

1925. gadā pagastu pārdēvēja par Laucesas pagastu.[3] 1945. gadā Laucesas pagastā izveidoja Kalkūnes, Laucesas, Maija un Maltas ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Kalkūnes ciems ietilpis Grīvas (1949-1955), Ilūkstes (1955-1956) un Daugavpils (1956-2009) rajonos. 1954. gadā Kalkūnes ciemam pievienoja likvidēto Maija ciemu.[4] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Kalkūnes pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Daugavpils novadā. 2021. gadā Daugavpils novads kopā ar Ilūkstes novadu tika iekļauti Augšdaugavas novadā.

Iedzīvotāji

labot šo sadaļu

Pagastā dzīvo 2520 iedzīvotāji, no kuriem 49% ir krievi, 19% latvieši, 19% poļi, bet 7% - baltkrievi.[6]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

labot šo sadaļu

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[7]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±% g.p.
19351 800—    
19592 800+1.86%
19682 400−1.70%
GadsIedz.±% g.p.
19792 671+0.98%
19892 709+0.14%
20002 713+0.01%
GadsIedz.±% g.p.
20112 296−1.51%
20211 689−3.02%

Apdzīvotās vietas

labot šo sadaļu

Lielākās apdzīvotās vietas ir Kalkūni (pagasta centrs), Birkineļi, Birkineļu dārziņi, Galdnieki, Kalīši, Kumpinišķi, Lilienfelde, Muitas, Palabišķi, Papušina, Peļušina, Randene, Romanišķi, Samsonovka, Sīkumi, Varavīksne.

Ievērojamas personības

labot šo sadaļu
  • Dora Stučka (1870-1950), tulkotāja un sabiedriska darbiniece, Jaunās strāvas dalībniece, Raiņa māsa, Pētera Stučkas sieva. Tulkoja latviski Augusta Bēbeļa "Sieviete un sociālisms", Frīdriha Engelsa "Sociālisma attīstība no utopijas par zinātni".

Izglītība un kultūra

labot šo sadaļu