Kaliksts II (latīņu: Calixtus II, arī Calixt II vai Callistus II, īstajā vārdā grāfs Gvido vai Burgundijas Gi (franču: Guy de Vienne vai Guy de Bourgogne); dzimis ap. 1060. gadu, miris 1124. gada 13. decembrī) bija Romas pāvests no 1119. gada 2. februāra līdz 1124. gada 13. decembrim.

Kaliksts II
Callistus II
Kaliksts II, attēls no mūka Petrus d'Ebulo grāmatas "Liber ad honorem Augusti", 1196. gads
Romas pāvests
Amatā
1119. gada 2. februāris — 1124. gada 13. decembris
Priekštecis Gelasijs II
Pēctecis Honorijs II

Dzimšanas dati ap 1060. gadu
Kenžē, Burgundijas grāfiste, Svētā Romas impērija
(mūsdienās Franškontē,
Karogs: Francija Francija)
Miršanas dati 1124. gada 13. decembrī
Roma, Pāvesta valsts, Svētā Romas impērija
(mūsdienās Lacio,
Karogs: Itālija Itālija)

Burgundijas grāfa, Vilhelma Lielā dēls, Luija VI tuvs radinieks. Vīnes arhibīskaps (1088) un pāvesta legāts Francijā (1106).

Palīdzot normaņu feodāļiem, aplenca Sutrī pilsētu, kur atradās antipāvests Gregors VIII (jau pirms Kaliksta II, viņu iecēla imperators Heinrihs V) un piespieda iedzīvotājus izdot pretinieku, kuru nekavējoties ieslodzīja cietumā.

Svarīgākais, ko paveica Kaliksts II, bija Vormsas konkordāta noslēgšana ar Heinrihu V, kas ļāva izbeigt piecdesmit gadus ilgušos strīdus par investitūru. 1123. gadā Laterānas Pirmais koncils svinīgi apstiprināja konkordātu. Pāvests izdeva rīkojumu, ka katrs, kurš solījis doties krusta karagājienā pret neticīgajiem un to nav izdarījis, ir sodāms ar izraidīšanu no baznīcas uz gadu. Saglabājušās ir dažas Kaliksta II vēstules un svēto apraksti.

Ārējās saites

labot šo sadaļu