Spratlija salas

Spratlija salas (angļu: Spratly Islands, malajiešu: Kepulauan Spratly) vai Naņšas salas (ķīniešu: 南沙群島, Nánshā Qúndǎo), Čionšas salas (vjetnamiešu: Quần Đảo Trường Sa), Kalajaana salas (tagalu: Kapuluan ng Kalayaan) ir plašs koraļļu atolu un rifu arhipelāgs Dienvidķīnas jūras dienvidaustrumos. Lai arī arhipelāgā ir vairāk kā 750 saliņu un rifu 410 000 km² lielā jūras akvatorijā, sauszemes kopējā platība ir tikai ap 5 km².

Spratlija salas
Uz Svolova rifa ierīkotais daivinga kūrorts
Spratlija salas
Ģeogrāfija
Izvietojums	Dienvidaustrumāzija
Koordinātas	9°30′0″N 114°0′0″E
Salu skaits	>750
Platība	5 km²
Krasta līnija	926 km
Augstākais kalns	4 m
Administrācija
Valstis (pretenzijas)	Bruneja Filipīnas Ķīna Malaizija Taivāna Vjetnama
Lielākā pilsēta	Pagasa
Spratlija salas Vikikrātuvē

Spratlija salas ir teritorija ar starptautiski nenoregulētu statusu — uz to pilnībā vai daļēji pretendē sešas valstis. Uz visu arhipelāgu pretendē Ķīnas Republika (Taivāna), Ķīnas Tautas Republika un Vjetnama. Uz arhipelāga ziemeļdaļu pretendē Filipīnas, uz dienviddaļu — Malaizija, kā arī daļa arhipelāga ietilpst Brunejas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, pie kam arī šo triju valstu interešu zonas pārklājas.

Vēsture

Arhipelāgs bijis iezīmēts jau Juaņu dinastijas laika kartēs kā 千里長沙 (Qianli Changsha — ‘Tūkstoš li plašas smiltis’). Arī vēlākās Minu un Cjiņu impērijas uzskatīja Spratlija salas par savas valsts daļu. Paralēli tam arī Vjetnamas valdnieki uzskatīja arhipelāgu par savu teritoriju. Salas bija neapdzīvotas un tajās netika veikta tikpat kā nekāda saimnieciskā darbība, tāpēc pretējās puses ilgstoši bija neziņā par konkurentu iebildumiem.

19. gadsimtā salas vairākkārt apmeklēja eiropiešu kuģotāji, kas deva salām un rifiem mūsdienās lietotos "neitrālos" nosaukumus. Viena no tiem, britu vaļu mednieku kuģa kapteiņa Ričarda Spratlija (Richard Spratly), vārdā nosaukts pats arhipelāgs.

Vjetnamas Armijas garnizona parāde

1933. gadā Francija kā Franču Indoķīnas pārvaldītāja pasludināja savas tiesības uz Spratlija salām. Tā ieņēma vairākas salas, ieskaitot lielāko arhipelāgā Taipinas salu, un divās salās uzbūvēja meteostacijas. 1935. gadā Ķīnas Republikas valdība arī pasludināja salas par savu īpašumu. Otrā pasaules kara sākumā Japāna okupēja vairākas salas un izmantoja tās par zemūdeņu bāzi.

Pēc kara beigām Ķīnas Republikas flote pārņēma arhipelāgu savā kontrolē un uz lielākās Taipinas salas (nosaukta karakuģa vārdā) ierīkoja bāzi. Ķīnas Republika (Taivānas) flote pameta salas 1950. gadā pēc Ķīnas pilsoņu kara, bet atgriezās 1956. gadā.

1956. gada 15. maijā Filipīnu Jūras institūta direktors Tomass Kloma (Tomas Cloma) izsludināja «Proklamāciju Visai Pasaulei», kurā pasludināja daļu no arhipelāga 64 976 kvadrātjūdžu platība par savu īpašumu kā Kalajaanu (Brīvības zemi) un sevi nozīmēja par Augstākās Padomes priekšsēdētāju.

Šī Filipīnu akcija iniciēja aktīvāku darbību strīdos iesaistītajām pusēm, lai uzturētu savas pretenzijas uz arhipelāgu. Ķīnas Republikas, Ķīnas Tautas Republikas un Vjetnamas Republikas (Dienvidvjetnamas) valdības atkārtoti apstiprināja arhipelāgu kā savu īpašume, bet Vjetnamas Demokrātiskā Republika (Ziemeļvjetnama) atzina savas sabiedrotās Ķīnas Tautas Republikas pretenzijas uz Spratlija un Paraselu salām par likumīgām.

1976. gadā pēc Vjetnamas kara beigām un vienotās Vjetnamas Sociālistiskās Republikas izveidošanās tā atjaunoja savas pretenzijas uz Spratlija salām. 1978. gadā Filipīnas un 1979. gadā Malaizija nosprauda savas teritoriālās pretenzijas arhipelāgā. 1980. gados abas Ķīnas, Vjetnama, Filipīnas un Malaizija sāka intensīvu salu ieņemšanu un savu garnizonu izvietošanu tajās, kas vairākkārt ir novedis pie bruņotiem incidentiem.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Spratlija salas.
• Spratly Islands A New Geostrategic Game? – Analysis