Kabala (pilsēta)

Kabala (grieķu: Χαβαλα, azerbaidžāņu: Qəbələ) bija senā pilsēta un Kaukāza Albānijas galvaspilsēta (līdz 6. gadsimtam), kā arī liels tirdzniecības centrs līdz 15. gadsimtam.

Kabala
Χαβαλα
Sargtorņu drupas (baltā pamatne ir 20. gadsimta nostiprinājumi).
Kabala
Atrašanās vieta	Azerbaidžāna
Reģions	Kaukāzs
Koordinātas	40°53′02″N 47°42′24″E
Veids	Apdzīvota vieta
Vēsture
Kultūras	Kaukāza albāņu
Piezīmes
Izrakumi	no 19. gadsimta vidus
Arheologi	D.Šarifovs, R.Efendijevs, I.Džafarzade u.c.
Stāvoklis	Drupas
Publiska piekļuve	Arheoloģiskā zona

Vēsture

Ar nosaukumu Kabalaka pilsēta pirmo reizi tika minēta 1. gadsimta otrās puses rakstiskajos avotos, precīzāk, Plīnija Vecākā "Dabas vēsturē". Par pilsētu Habalu (Kabalu) 2. gadsimtā rakstīja arī Ptolemajs savā "Ģeogrāfijā". Senās Kabalas tirdznieciskie sakari bija plaši, un pilsēta bija viena no lielākajiem tā laika Kaukāza Albānijas centriem.

Kabala cieta biežajos hazāru iebrukumos. Hazāri pārvaldīja Kabalu veselu gadsimtu un pārvērta to savā administratīvajā centrā. Ne velti vēlāk Kabalu iekarojušie arābi sauca to par Hazāru Kabalu.

10. gadsimtā Kabalas valdnieks bija Anbasa al Avars ("Vienacainais Lauva"), kurš, iespējams, bija cēlies no jauktas albāņu armēņu ģimenes. Pēc tam valdīja viņa dēls Abd al Barra, no kura 981. gadā pilsētu atkaroja Širvanšahs Muhameds ben Ahmeds.

16. gadsimtā Kabalu izpostīja Sefevīdi. Kabalas drupas atrodas Azerbaidžānā uz austrumiem no Čuhurgabalas ciema un uz dienvidrietumiem no mūsdienu pilsētas Gabalas. Kabalas citadeles drupas aizņem vairāk kā 25 ha, uz rietumiem no citadeles ir tempļa iecirknis (virs 50 ha).

17. gadsimtā Kabalā būtisku iedzīvotāju daļu sastādīja armēņi, kuri bez parastajiem nodokļiem maksāja vēl arī nemusulmaņu nodokli - "haraču". Būtiska armēņu stāvokļa pasliktināšanās notika Daudbeka un Surhaihana darbības laikā, kuru vienības sistemātiski tos vajāja.

Izrakumi

Senās Kabalas izrakumi sākās no 19. gadsimta vidus (Janovskis, D.Šarifovs, R.Efendijevs, I.Džafarzade u.c.). Uz šo brīdi ir zināms, ka kultūrslāņa biezums ir ne mazāks par 5 metri.

No 1. līdz 18. gadsimtam ir izveidojušies 4 kultūrslāņi (antīkā laika, agro, attīstīto un vēlo viduslaiku slāņi). Šīe slāņi ir pamatoti ar numismātiskajiem u.c. arheoloģiskajiem materiāliem.

Tieši Kabalā Azerbaidžānā pirmo reizi tika atrasti antīko laiku dakstiņi. Tāpat bija atrastas antīkā perioda keramisko trauku lauskas. Tas dod pamatu senās Kabalas kultūru attiecināt uz mūsu ēras sākumu vai nedaudz pirms tam.

1906. gadā pilsētas izrakumu laikā tika atrasts 6 rindiņu uzraksts, kas, domājams, attiecināms uz agvānu (albāņu) rakstību. Uzraksts tika aizvests uz Pēterburgu, taču nezināmu iemeslu dēļ tika nozaudēts.

Pilsētas kultūrslānī, kas attiecas uz 9-13. gadsimtu, lielā daudzumā ir konstatēti pavardi, tandiri, bedres, māla cauruļu pazemes ūdensvada līnijas. Glazētās keramikas ražošana tajā laikā piedzīvoja savu kulmināciju. Tajā laikā māla trauku apakšpusē sāka spiest izgatavotāju meistaru zīmogus. Pilsētas ekonomikā kopā ar zemkopību un dārzkopību, liela loma bija keramikas, juvelierizstrādājumu, zīda ražošanai, aušanai un citiem amatiem. Bez 9-10. gadsimta arābu monētām Kabalā bija atrastas arī širvanšahu, Derbentas valdnieku un ildegizīdu monētas.

No 1926. gada šajā reģionā ar dažiem pārtraukumiem tiek veikti arheoloģiskie pētījumi, bet no 1959. gada pētījumi tiek veikti secīgi. Pēdējos gados tos veic azerbaidžāņu-korejiešu kultūras apmaiņas asociācija SEBA. 2014. gadā Gabalā notika Gabalas arheoloģiskā centra atklāšana, kurā pēc restaurācijas laboratorijās tiek demonstrēti ap 1500 eksponāti, kurus antīkās pilsētas Kabalas, Selbiras un Gala teritorijās ar SEBA atbalstu atrada NANA Arheoloģijas un etnogrāfijas institūta Gabalas arheoloģiskā grupa un korejiešu arheologi.