Kārlis Dēķens
Kārlis Dēķens (1866. gada 28. jūnijs — 1942. gada 10. jūnijs) bija Latvijas pedagogs un politiķis. Bijis Tautas padomes loceklis, Satversmes sapulces, 1., 2., 3. un 4. Saeimas deputāts. Ilggadējs Rīgas pilsētas domes priekšsēdētājs. Pārstāvējis Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju.
| Kārlis Dēķens | |
|---|---|
 | |
| Saeimas deputāts | |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1866. gada 28. jūnijā Jaungulbenes pagasts, Valkas apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad  Latvija) |
| Miršanas dati |
1942. gada 10. jūnijā (75 gadu vecumā).svg){kind=small} Zaļenieku pagasts, Latvijas ģenerālapgabals, Ostlande (tagad Latvija) |
| Tautība | latvietis |
| Politiskā partija | Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija |
Biogrāfija labot šo sadaļu
Dzimis 1866. gada 28. jūnijā Jaungulbenes pagasta "Šļaukās" rentnieka ģimenē.[1] Vispirms mācījies pagastskolā, pēc tam Cimzes skolotāju seminārā Valkā un Baltijas skolotāju seminārā Kuldīgā.[2] Nokārtojis mājskolotāja eksāmenu.[1]
Strādājis par tautskolotāju Viļķenes un Susējas pagastskolās, kā arī Valmieras elementārskolā.[2]
Piedalījies 1905. gada revolūcijā, par ko 1907. gadā apcietināts. 1908. gadā attaisnots.[2] Iestājies Latvijas Sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā (LSDSP). Bijis partijas Centrālās komitejas dalībnieks.[3] Strādājis žurnālistikā, bijis laikrakstu "Dienas Lapas" un "Jaunais Vārds" līdzstrādnieks. No 1909. līdz 1911. gadam vadījis pedagoģisko nodaļu žurnālā "Izglītība", 1914. gadā bija žurnāla "Skola un Māja" galvenais redaktors.[1][2]
Pirms Pirmā pasaules kara bijis Latvijas Skolotāju biedrības priekšsēdētājs.[1][2] Kara laikā devies uz Krieviju. Vispirms strādājis Novgorodas guberņā, evakuētajā Lubānas komercskolā. Pēc tam darbojies Maskavas Kultūras biroja Izglītības nodaļā un strādājis Latviešu bēgļu komercskolā. No 1916. līdz 1917. gadam studējis Šaņavska universitātē. 1917. gadā ievēlēts Tērbatas skolotāju kongresa prezidijā. Sagatvojis tur pieņemto Latvijas skolu likumu. Tajā pašā gadā bijis žurnāla "Latvijas Skola" redaktors.[2] Tāpat Dēķens ir bijis Vidzemes pagaidu zemes padomes Skolu nodaļas vadītājs.[1]
Pēc Latvijas valsts pasludināšanas kļuvis par tās pagaidu parlamenta — Tautas padomes — locekli.[1] Paralēli tam turpinājis pedagoga darbu: strādājis par mājskolotāju Kurzemē, no 1919. gada bija skolotājs Rīgas 3. ģimnāzijā. Izveidojis klasi nedzirdīgajiem bērniem un atjaunojis Strazdumuižas Neredzīgo skolu.[2] Ievēlēts visos Latvijas parlamentos: Satversmes sapulcē (1920), 1. Saeimā (1922), 2. Saeimā (1925), 3. Saeimā (1928) un 4. Saeimā (1931). Pēc Ulmaņa apvērsuma 1934. gada maijā Saeimas darbība tika apturēta. Dēķens kā viens no potenciālajiem jaunā režīma pretiniekiem tika apcietināts un nogādāts Liepājas koncentrācijas nometnē, kur pavadīja vairākus mēnešus.[1] Tāpat no 1920. līdz 1934. gadam bija Rīgas pilsētas domes priekšsēdētājs.[3]
Miris 1942. gada 10. jūnijā Zaļenieku pagasta "Mazbaņos". Apglabāts Raiņa kapos Rīgā.[2]
Apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.[1]