Kālija jodīds
Kālija jodīds (KI) ir balta, kristāliska viela, kas labi šķīst ūdenī. Tas ir jodūdeņražskābes kālija sāls. To lieto jodēšanai, jo tas ir relatīvi nestabils un ir mazāk higroskopisks kā nātrija jodīds. Gaisa skābekļa iedarbībā kālija jodīds ar laiku kļūst dzeltenīgs, jo izdalās brīvs jods.
| Kālija jodīds | |
|---|---|
 Kālija jodīda kristālrežģis  Pulverveida kālija jodīds | |
| Citi nosaukumi | jodkālijs |
| CAS numurs | 7681-11-0 |
| Ķīmiskā formula | KI |
| Molmasa | 166 g/mol |
| Blīvums | 3130 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra | 954K (681 °C) |
| Viršanas temperatūra | 1603K (1330 °C) |
| Šķīdība ūdenī |
128g/100ml (6 °C) 140g/100ml (20 °C) |
Īpašības
labot šo sadaļuKālija jodīdu iespējams oksidēt par brīvu jodu (I2):
- 2KI + Cl2 → 2KCl + I2
Kālija jodīds (precīzāk - jodīdjons) ir pietiekoši nestabils, lai lēnām oksidētos gaisā. Skābā vidē oksidēšanās notiek vieglāk, jo veidojas jodūdeņražskābe, kas ir relatīvi spēcīgs reducētājs. Šādos apstākļos veidojas I3− joni, kas labi šķīst ūdenī.
- KI + I2 → KI3
Šo metodi lieto joda ievadīšanai ūdens šķīdumos, lai sagatavotu joda titrēšanas šķīdumus analītiskajā ķīmijā.
Izmantošana
labot šo sadaļuKālija jodīdu lieto par sudraba jodīda izejvielu fotomateriālu izgatavošanai. Kālija jodīdu piejaucot nātrija hlorīdam, iegūst jodēto sāli. Kālija jodīdu lieto organiskajā ķīmijā aromātisko savienojumu jodēšanai. Kālija jodīdu lieto arī, lai samazinātu uzņemto radioaktīvā joda daudzumu, ja tāds ir nonācis apkārtējā vidē (ja organismā ir pietiekami daudz joda, tas apkārtējā vidē esošo jodu uzņem daudz mazāk). Medicīnisko kālija jodīda preparātu tautā mēdz saukt par "joda tabletēm".
| Vecums | mg KI dienā |
|---|---|
| Vecākiem par 12 gadiem | 130 |
| 3—12 gadu vecumā | 65 |
| 1—36 mēnešu vecumā | 32 |
| jaunākiem par 1 mēnesi | 16 |
Jāatceras, ka kālija jodīds mazina tikai radioaktīvā joda iedarbību — pret citiem radionuklīdu veidiem vai pret radiāciju vispār (kā dažreiz maldīgi uzskata) tas nav izmantojams.[2] Arī cilvēkiem, kas vecāki par 40 gadiem, KI lietošana nav ieteicama. Pārtikā izmantojamā parastā jodētā sāls lietošana profilaksei pret radiāciju ir nepietiekama[3], jo, lai uzņemtu vienai medicīniskajai kālija jodīda tabletei atbilstošu joda devu, vajadzētu izlietot vismaz kilogramu jodētās sāls, kas ir letāls daudzums.[4] Radioaktīvā joda iedarbības profilaksei neder arī jūras aļģu preparāti un citi jodu saturoši uztura bagātinātāji.[5]
2022. gadā sakarā ar kodoldrošības apdraudējumiem kara Ukrainā dēļ Latvijā plānots iepirkt joda preparātus, ko vajadzības gadījumā izdalīt iedzīvotājiem.[6]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Guidelines for Iodine Prophylaxis following Nuclear Accidents» (PDF). World Health Organization. 1999. (angliski)
- ↑ Joda profilakse
- ↑ «FAQs: Japan nuclear concerns». World Health Organization. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 1. aprīlī. Skatīts: 2011. gada 8. aprīlis. (angliski)
- ↑ «Safety (MSDS) data for sodium chloride». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 30. oktobrī. Skatīts: 2011. gada 14. aprīlī. (angliski)
- ↑ Kodoldraudi un jods – šobrīd nav jēgas vairumā dzert tabletes
- ↑ Latvija plāno iepirkt joda tabletes; aicina nelietot profilaktiski bažās par radioaktīvo apdraudējumu
| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kālija jodīds |