Jumpravmuižas koncentrācijas nometne
Jumpravmuižas koncentrācijas nometne (vācu: Konzentrationslager Jungfernhof) bija vācu koncentrācijas nometne okupētajā Latvijā, kas 1941.—1943. gadā bija iekārtota bijušajā Mazjumpravas muižā pie Daugavas, netālu no Šķirotavas stacijas. Nometnē bija ieslodzīti Vācijas un Austrijas ebreji.
Jumpravmuižas koncentrācijas nometne | |
---|---|
Koncentrācijas nometne | |
Mazjumpravas muižas drēbju noliktavas un šūšanas darbnīcas drupas 2011. gadā | |
Koordinātas | 56°53′32″N 24°11′53″E / 56.89222°N 24.19806°EKoordinātas: 56°53′32″N 24°11′53″E / 56.89222°N 24.19806°E |
Atrašanās vieta | Mazjumpravas muiža (Rīga), Latvija |
Darbības laiks | 1941. gada decembris — 1942. gada marts |
Izveidošana
labot šo sadaļuNometne tika izveidota 1941. gada decembra sākumā. SD ieteica muižu pievērst lauksaimniecībai, izmantojot ebreju darbaspēku. Pēc citiem plāniem, šeit bija paredzēts izveidot pagaidu nometni, kur izvietot Salaspils koncentrācijas nometnes celtniecībai paredzēto darbaspēku. 29. novembrī nometnē ieradās 714 ebreju no Nirnbergas. Decembrī ieradās 3984 reiha ebreju, galvenokārt no Štutgartes, Hamburgas, Lībekas un Vīnes.
Nometnes uzbūve un apstākļi nometnē
labot šo sadaļuNometne bija 200 ha liela. Tās teritorijā atradās vairāki lieli šķūņi, kūtis, zirgu staļļi un palīgēkas, kur izvietoja ieslodzītos. Nometni apsargāja Latviešu palīgpolicija, vēlāk iekšējo apsardzi veica nometnē izveidota ebreju policija. Ieslodzītos nodarbināja visdažādākajos darbos — muižas iekārtošanā, akmeņlauztuvēs pie Daugavas un amatnieku darbnīcās, kas atradās muižas apkārtnē. Nometnē atradās 4-4,5 tūkstoši ieslodzīto. Apmēram 800 ieslodzīto gāja bojā 1941.—1942. gada ziemā no bada, aukstuma un slimībām.
Ieslodzīto tālākie likteņi
labot šo sadaļu1942. gada martā 1600—2000 ebreju no Jumpravmuižas nometnes aizveda uz Biķernieku mežu, kur tie tika nošauti. 1943. gadā dzīvi bija palikuši tikai apmēram 450 ieslodzītie. Ap šo laiku nometne tika likvidēta, taču vēl 1943. gada septembrī Mazjumpravas muižā uzskaitīts dažādos darbos nodarbināts 81 ebrejs.[1]
Skatīt arī
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ Ezergailis, Andrievs. Holokausts vācu okupētajā Latvijā 1941-1944. Latvijas vēstures institūta apgāds. Rīga. 1999. ISBN 9984-601-02-1 421. lpp.
Šis ar Rīgu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Šis ar arhitektūru saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |