Josifs Hops, arī Josifs Hopps (Jossif Hopp, dzimis 1898. gada 7. aprīlī, mirs 1941. gadā)[2] bija Latvijas armijas dižkareivis, 1921. gadā apbalvots Lāčplēša ordeni par izlūku gājienu Latvijas brīvības cīņu laikā 1920. gada 25./26. maija naktī ienaidnieka aizmugurē pie Zilupes un kauju pie Mamonu ciema Latgalē.[3]

Josifs Hops
Josifs Hops
Personīgā informācija
Dzimis 1898. gada 7. aprīlī
Jaunjelgava, Kurzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1941. gadā (42—43 gadu vecumā)
Karogs: Igaunija Igaunija
Dzīves vieta Pērnava
Tautība ebrejs[1]
Vecāki Daniels Hopps
Brāļi Zāmuels Hops

Dzīvesgājums

labot šo sadaļu

Dzimis 1898. gada 7. aprīlī Jaunjelgavas[4] ebreju amatnieka Daniela Hoppa ģimenē. Pirmā pasaules kara laikā viņu iesauca Krievijas Impērijas armijā, no 1916. gada dienēja 538. Medinas kājnieku pulkā. 1919. gada 28. februārī Josifs Hops kļuva par Ziemeļlatvijas brigādes karavīru. Kā 4. Valmieras kājnieku pulka dižkareivis viņš piedalījās kaujās pret bermontiešiem un Latgales atbrīvošanas cīņās pret lieliniekiem.

Pēc atvaļināšanās no armijas 1921. gada 21. februārī dzīvoja Pērnavā, bija miesnieks un tirgotājs.[3]

Pēc Vērmahta iebrukuma Igaunijā Otrā pasaules kara laikā 1941. gada vasarā brīvprātīgi iestājās Sarkanās armijas iznīcinātāju bataljonā un, iespējams, kritis kaujās Igaunijā.[4][5]

  • Hops, J., Hops, Z. Kādēļ mūs apbalvoja ar Lāčplēša Kara ordeni. Žīdu tautības Latvijas atbrīvotāju biedrības almanachs, 1938, 22. — 23. lpp.