Jonija (grieķu: Ἰωνία vai Ἰωνίη, latīņu: Ionia, turku: İyonya) bija vēsturiska grieķu cilts joniešu apdzīvota teritorija Mazāzijas rietumos un Egejas jūras Hija un Lesbas salās. Galvenās pilsētas bija Efesa, Milēta un Smirna, kas kopā ar citām joniešu pilsētvalstīm izveidoja Jonijas savienību. Jonijā dzīvoja filozofi Taless, Hērakleits, Anaksimens un Anaksimandrs.

Joniešu apdzīvotā teritorija (zaļā krāsā) 11.-8. gadsimtā p.m.ē.

Tagad Jonijas kontinentālo daļu aizņem Turcijas Izmiras ils un Ajdinas ils. Jonijas vārds saglabājies kā visas Grieķijas nosaukums dažādās Āzijas valodās (ivritā: יָוָן, jawan, arābu: یونان; yūnān, turku: Yunanistan).

VēstureLabot

6. gadsimtā p.m.ē. Joniju pakļāva Līdija, tad 546. gadā p.m.ē. Persija. Pēc Jonijas sacelšanās sākās Persiešu kari, pēc kuriem Jonija atguva patstāvību līdz 386. gadam p.m.ē., kad to atkal pakļāva Persijas ķēniņš. 334. gada p.m.ē. pavasarī Joniju iekaroja Maķedonijas ķēniņš Aleksandrs Lielais, pēc viņa nāves Jonijā valdīja vairāk viņa pēcteči (diadohi), tad tā bija Seleikīdu impērijas (3. gs. p.m.ē.) un Pergamas lielvalsts (3.-2. gs. p.m.ē.) sastāvā.

133. gadā p.m.ē. Jonija kļuva par Senās Romas provinces Āzijas sastāvdaļu, vēlāk par Austrumromas impērijas daļu, līdz to 11. gadsimtā iekaroja seldžuki.