Hija

sala Grieķijā, Egejas jūrā

Hija (grieķu: Χίος Khíos, Híos, turku: Sakız Adası) ir piektā lielākā Grieķijas sala, atrodas Egejas jūrā ap 7 km no Anatolijas krasta. No Turcijas to atdala Hijas jūras šaurums. Pazīstama kā "mastikas sala".

Hija
Χίος
Hija
Hija (Grieķija)
Hija
Hija
Ģeogrāfija
Izvietojums Egejas jūra
Koordinātas 38°24′N 26°1′E / 38.400°N 26.017°E / 38.400; 26.017Koordinātas: 38°24′N 26°1′E / 38.400°N 26.017°E / 38.400; 26.017
Platība 842,5 km²
Augstākais kalns Pelinejs
1297 m
Administrācija
Karogs: Grieķija Grieķija
Demogrāfija
Iedzīvotāji 51 930 (2011)
Blīvums 62/km²
Hija Vikikrātuvē

Platība 842,5 km2, apmēram 50 km gara ziemeļu—dienvidu virzienā, 13—24 km plata. Sala ir kalnaina, augstākā virsotne ir Pelinejs (1297 m v.j.l.). Hiju veido kaļķakmeņi un slānekļi. 2011. gadā iedzīvotāju skaits uz salas sasniedza 51,9 tūkstošus. Salas lielākajā pilsētā Hijā (ostas pilsēta) dzīvo 23,7 tūkstoši cilvēku (2001. gada dati).

Ievērojams ir Hijas Neamoni klosteris, kas iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, viduslaiku ciemati.

Tiek uzskatīts, ka Hijā dzīvojis Homērs. Kādu laikposmu (pirms mūsu ēras) bija pazīstama kā viena no labāk pārvaldītajām vietām Grieķijā. Romiešu un bizantiešu periodā uzplauka tirdzniecība (visvairāk tika pārdoti vīni). 11. gadsimtā salu okupēja Seldžuku dinastija, vēlāk — Dženova. No 1566. gada atradusies Osmaņu impērijas sastāvā. 1822. gadā Grieķijas Neatkarības karā daudzi kristīgie salas iedzīvotāji tika nogalināti vai pārdoti verdzībai. Atkal iekļauta Grieķijas sastāvā pēc Balkānu kariem (1912—1913).

Ārējās saites labot šo sadaļu