Johans fon dem Brēle
Johans fon dem Brēle, saukts Plāters (vācu: Johann von dem Broele genannt Plater; ap 1460—1529) bija Livonijas ordeņa landmaršals (1502—1529) un viens no ievērojamākajiem tālaika Livonijas politiķiem un karavadoņiem.
Johans fon dem Brēle | |
---|---|
Livonijas ordeņa landmaršals | |
Amatā 1502 — 1529 | |
Priekštecis | Heinrihs fon der Brigens |
Pēctecis | Hermans fon Brigenejs |
| |
Dzimšanas dati |
ap 1460. gadu Vestfālene (tagad Vācija) |
Miršanas dati | 1529. gadā |
Reliģija | katolis |
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis aptuveni 1460. gadā Brēles Plāteru dzimtā no Vestfālenes, viņa uzņemšanu Vācu ordenī varēja sekmēt viņa radnieciskie sakari, proti, 1306. gadā Alberts Plāters bija Cēsu komturs. 1430. gadā bruņinieks Venemārs Plāters bija Grobiņas fogts, vēlāk Livonijas ordeņa landmaršals. Uzskata, ka ap 1475. gadu Johans fon dem Brēle ieradās Livonijā, bet tikai 1495. gadā kļuva par Karkuzes pils fogtu, kopš tā laika bija arī ordeņa mestra Valtera fon Pletenberga tuvāko līdzgaitnieku iekšējā lokā jeb ordeņa padomē.
Pēc tam, kad Livonijas landtāgā Valmierā 1501. gada janvārī noslēdza aizsardzības un uzbrukšanas savienības līgumu ar Lietuvas dižkunigaitiju, viņu ievēlēja par ordeņa landmaršalu (karaspēka pavēlnieku un mestra padomnieku) ar rezidenci Siguldas pilī.
1502. gada septembrī Johans fon dem Brēle komandēja Livonijas ordeņa kavalēriju kaujā pie Smoļinas ezera netālu no Latgales ziemeļaustrumu robežas, kad apvienotais Livonijas Konfederācijas karaspēks mestra Pletenberga un Rīgas arbibīskapa Mihaela Hildebranda vadībā uzvarēja Maskavijas karaspēku.
Reformācijas laikā viņš palika uzticīga katolicismam. Pēc tam kad 1525. gadā Vācu ordenis Prūsijā tika pārveidots par mantojamu Prūsijas hercogisti ar pēdējo lielmestru luterticīgo Albrehtu Hoencollernu kā hercogu, Plāters pildīja ordeņa mestra pienākumus, pieņemot Tallinas, Harijas un Viruzemes bruņinieku uzticības zvērestu pēc atdalīšanās no Vācu ordeņa Prūsijā.
Literatūra
labot šo sadaļu- Leonīds Arbuzovs. Johann von dem Broele gen. Plater im Deutschen Orden in Livland (ca. 1475—1529). In: Jahrbuch für Genealogie, Heraldik und Sphragistik 1905 und 1906. Mitau, 1908. Lk-d 182—209.
- Ritterbrüder im livländischen Zweig des Deutschen Ordens. Köln: Böhlau, 1993. Nr. 667 (lk 506).