Mihaels Hildebrands
Mihaels Hildebrands vai Miķelis Hildebrands (vācu: Michael Hildebrand, latīņu: Michael Hiltebrant, 1433.-1509.) bija Rīgas arhibīskaps. Līdzsvarots un izglītots valdnieks, panāca izlīgumu ar Livonijas ordeni un piedalījās kopīgā karagājienā ar Livonijas ordeņa mestru Valteru fon Pletenbergu pret apvienoto Pleskavas-Maskavas-Smoļenskas krievu karaspēku 1502. gadā.
|
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis 1433. gadā Tallinā kā tirgotāja dēls, mācījies turienes skolā. 1451. gadā sāka studēt Leipcigas universitātē, ieguvis kanonisko tiesību doktora grādu. 1477. gadā kļuva par Livonijas ordeņa mestra Bernarda Borha sekretāru. No 1478. līdz 1480. gadam uzturējās Romā.
1484. gadā pēc ordeņa mestra ieteikuma viņam piedāvāja kļūt par Rīgas arhibīskapu, tādēļ viņš devās uz Romu pie pāvesta. Sakarā ar mestra Bernarda krišanu nežēlastībā tika ieslodzīts pāvesta cietumā, tomēr beidzot apstiprināts par arhibīskapu un "prūšu, kuršu, latvju, līvu un igauņu zemes metropolītu". No 1484. līdz 1491. gadam uzturēja draudzīgas attiecības ar Livonijas ordeni un nostājās tā pusē strīdos ar Rīgas pilsētu.
1486. gadā bija spiests apstiprināt iepriekšējās Rīgas arhibīskapijas bruņniecības privilēģijas, ko tā bija panākusi virsbīskapa Silvestra laikā. 1494. gadā noslēdza līgumu ar saviem vasaļiem par aizbēgušo zemnieku izdošanu. 1502. gadā personīgi piedalījās Livonijas ordeņa mestra Valtera Pletenberga karagājienā pret Pleskavas un Maskavijas karaspēkiem, gūstot uzvaru kaujā pie Smoļinas ezera.
Dokumenti
labot šo sadaļu"Valters Pletenbergs, 41. Vācu ordeņa mestris tapa ievēlēts 1495.gadā. [..] Pletenberga laikā bija sekošie pēc kārtas Rīgas virsbiskapi: Miķelis Hildebrands, Rēveles pilsoņa dēls, Kaspars Linde, Jānis Blankfelds, Tomāss Šenings, Rīgas birģermeistara dēls, un beidzot Brandenburgas markgrafs Vilhelms, kuŗš bija 19. un beidzamais Rīgas virsbiskaps ordeņa laikā".
Literatūra
labot šo sadaļu- Leonid Arbusow senior. Livlands Geistlichkeit.
- Leonid Arbusow senior. Erzbischof Michael als Genealoge. In: Jahrbuch für Genealogie, Heraldik und Sphragistik. 1898/1899. Lk.-d 22—28.
Skatīt arī
labot šo sadaļuPolitiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
---|---|---|
Reliģiskie amati un pozīcijas | ||
Priekštecis: Stefans Grūbe |
Rīgas arhibīskaps 1484—1509 |
Pēctecis: Jaspers Linde |