Joans Kapistrāno
Svētais Joans Kapistrāno (latīņu: Ioannes Capistranus, itāļu: Giovanni da Capistrano, vācu: Johannes Capistranus, ungāru: Kapisztrán János, serbu: Jovan Kapistran; dzimis 1386. gada 24. jūnijā, miris 1456. gada 23. oktobrī) bija itāļu franciskāņu mūks, sludinātājs, teologs un inkvizitors.
Joans Kapistrāno | |
---|---|
Joans Kapistrāno 1493. gada Nirnbergas hronikā | |
Moceklis un bīskaps | |
Dzimis |
1386. gada 24. jūnijā Kapestrāno, Neapoles karaliste (tagad Abruco, Itālija) |
Miris |
1456. gada 23. oktobrī Iloka, Ungārijas Karaliste (tagad Horvātija) |
Godā | Romas Katoļu baznīca |
Kanonizācija | 1690. vai 1724. gadā, Roma — pāvests Aleksandrs VIII vai pāvests Benedikts XIII |
Piemiņas diena | 14. oktobris |
Svētais aizbildnis | kapelāni, juristi, Belgrada |
Dzimis Abruco. Studēja Perudžas Universitātē. Tika iecelts par Parudžas pārvaldnieku. Sagūstīts karā ar Sidžizmondo Malatestu. Gūstā Sjēnas Bernardīno ietekmē pievērsās teoloģijas studijām. 1416. gada 4. oktobrī iestājās franciskāņu ordenī. No 1420. gada publiski sludināja daudzās zemēs (Vācijā, Bohēmijā, Austrijā, Ungārijā, Horvātijā un Polijā) un kļuva plaši pazīstams. Asi vērsās pret dažāda veida ķeceriem (husītiem, kriptojūdiem, ebrejiem u.c.). Kapistrāno ietekmē vairākas Vācijas pilsētas padzina ebrejus, bet Breslavā dažus sadedzināja uz sārta.
1453. gadā krita Konstantinopole un Mehmeds II apdraudēja Ungāriju. 1454. gadā Joans Kapistrāno aicināja uz krusta karu pret osmaņiem. Septiņdesmit gadu vecumā faktiski pats vadīdams 60 tūkstoši lielās savāktās karaspēka vienības, palīdzēja Jānošam Huņadi gūt uzvaru Belgradas aplenkuma kaujās. Pats tajā pašā gadā mira no mēra.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Joans Kapistrāno.
- Katoļu enciklopēdijas ieraksts (angliski)