Jelgavas Valsts ģimnāzija

Jelgavas Valsts ģimnāzija
Jelgavas Valsts ģimnāzija
	Jelgavas Valsts ģimnāzijas ēka (celta 1938)
Atrašanās vieta
	Jelgavas Valsts ģimnāzija
	Mātera iela 44, Jelgava, Latvija
Koordinātas	56°38′39″N 23°43′20″E / 56.64417°N 23.72222°EKoordinātas: 56°38′39″N 23°43′20″E / 56.64417°N 23.72222°E
Informācija
Skolas tips	valsts ģimnāzija
Dibināta	2003. (1922.) gads
Statuss	aktīva
Mācību gads	septembris—maijs
Direktore	Inese Bandeniece
Valodas	latviešu valoda
Mājaslapa	http://vgim.jelgava.lv/

Jelgavas Valsts ģimnāzija ir 1922. gadā dibināta valsts ģimnāzija, kas atrodas Jelgavā. 2020. gadā piedāvāja 2 pamatizglītības un 4 vidējās (1 humanitāro un 3 dabaszinību virziena) izglītības programmas.

Skolas nosaukumu maiņas

Jelgavas II valsts vidusskola (1922)
Jelgavas II valsts ģimnāzija (1929)
Jelgavas Valsts ģimnāzija (1934), no 1937. gada sieviešu ģimnāzija
Jelgavas 2.(sieviešu) vidusskola (1944)
Jelgavas 2.vidusskola (1951)
Jelgavas 2. ģimnāzija (1997)
Jelgavas Valsts ģimnāzija (2003)

Vēsture

Jelgavas 2. Valsts vidusskola Driksas krastā (pēc 1922).

Jelgavas Valsts ģimnāzija dibināta 1922. gada 1. jūlijā kā Jelgavas II valsts vidusskola (vēlāk — Jelgavas II valsts ģimnāzija). Skolas rīcībā nodeva bijušo Kurzemes Bruņniecības namu Upes ielā 13, ēku Pasta ielā 22 un Valdekas pili, kurā tika iekārtota skolas palīgsaimniecība un internāts.

Galvenais uzsvars tika likts uz mācību vielas saistību ar reālo dzīvi. Mācības notika atbilstoši vairākiem mācību profiliem: reālģimnāzijas, humanitārās ģimnāzijas, praktiskās ģimnāzijas un reālklases. Katram mācību priekšmetam bija labi iekārtots kabinets. Lai skolēnus labāk sagatavotu praktiskajai dzīvei, tika izveidotas kokapstrādes un metālapstrādes darbnīcas, mājturības kabinets, palīgsaimniecība, kur skolēni tika apmācīti dzīvei noderīgām lietām.

Pēc Ulmaņa apvērsuma 1934. gadā skolas direktors Ģederts Odiņš, inspektors Pauls Lode un skolotājs Jūlijs Flūgins tika atlaisti no darba, bet Aleksandrs Birzvalks pārcelts darbā uz Jelgavas 1. ģimnāziju. Skolu pārdēvēja par Jelgavas Valsts ģimnāziju, par tās direktoru iecēla Kārli Līkumu, par inspektoru Frici Dravnieku. Sākot ar 1937./38. mācību gadu skolā uzņēma tikai meitenes. 1939. gadā skolas ēku Driksas krastā (bijušo Kurzemes Bruņniecības namu) pēc Ulmaņa valdības rīkojuma nojauca, un tā vietā sāka būvēt viesnīcu "Jelgava".^[1]

1941. gada 14. jūnija deportācijas laikā kopā ar vecākiem uz Krasnojarskas novadu tika izsūtītas ģimnāzistes Velta Gūtmane, Anna Kauliņa (8.kl.), Liesma Krūmiņa (10.kl.), Astrīda Kuikulīte (8.kl.), Mirdza Ozolāja (11.kl.), Skaidrīte Staļģe (10.kl.), Merija Upeniece (7.kl.), Velta Veisberga (8.kl.), Ruta Ziediņa (8.kl.). Izsūtīto vidū bija arī daudz skolas absolventu un militārās mācības skolotājs Ludvigs Jeremovics. Otrā pasaules kara laikā ebreju holokaustā gāja bojā skolas skolēni un absolventi Frīdrihs Jofis, Mozus Hazāns, Marjaša Šapiro u.c. Tika apcietināts bijušais skolas latviešu valodas skolotājs, vēlākais Jelgavas Skolotāju institūta direktors Jūlijs Flūgins, kas kara gadus pavadīja ieslodzījumā Jelgavas cietumā.

1944. gada jūlija kauju rezultātā tika sagrautas skolas ēkas un 1944. gada 10. oktobrī skola atsāka darbību kā Jelgavas 2. (sieviešu) vidusskola bijušajā Kurlmēmo skolas ēkā Filozofu ielā. 1948. gadā skolu pārcēla uz atjaunotajām, 1938. gadā būvētās, bijušās 15. maija skolas telpām Mātera ielā 44, kur jau atradās Jelgavas 3. septiņgadīgā skola (bijusī 15. maija pamatskola). 1951. gadā abas skolas tika apvienotas.

Laikā no 1945. līdz 1960. gadam notika nepārtrauktas direktoru maiņas. No 1960. gada līdz 1979. gadam par skolas direktori strādāja Zenta Oga (1943. gada absolvente), 1971./1972. mācību gadā skolā bija vislielākais skolēnu skaits — 1696, strādāja 78 skolotāji. 1980. gadā par skolas direktoru kļuva Rolands Kronbergs, viņa vadībā veica lielus pārbūves un labiekārtošanas darbus. Par aktīvo dalību skolas un pilsētas kultūras dzīves veidošanā viņam piešķīra LPSR Nopelniem bagātā kultūras darbinieku nosaukumu.

1991. gadā no skolas atdalīja 1. — 4. sākumskolas klases un izveidoja Jelgavas 4. pamatskolu. 1996. gada 15. septembrī skolai piešķīra kultūras pieminekļa statusu. 1997. gadā skola atguva Jelgavas 2. ģimnāzijas nosaukumu un kopš 1999. gada skolā mācās vienīgi 7. — 12. klases skolēni.

2003./2004. mācību gadu skola tika pārdēvēta par Jelgavas Valsts ģimnāziju.

2017. gadā tika parakstīta vienošanās par Jelgavas Valsts ģimnāzijas rekonstrukciju, ko paredzēts pabeigt līdz 2018. gada beigām. Tiks saglabāta un atjaunota 1939. gadā pēc arhitekta Valda Zebauera projekta celtā ēka, kā arī piebūvēta četru stāvu piebūve.^[2] Papildus ēkām tiks pārbūvēts arī stadions un sakārtota meliorācija, lai novērstu skolas applūšanu plūdu laikā.^[2]

Neraugoties uz to, 2024. gada vasaras plūdu laikā ēkas cokolstāvs ar pieciem kabinetiem tomēr applūda.^[3]

Skolas vadītāji

no 1922. gada — Ģederts Odiņš, skolas dibinātājs un pirmais direktors
no 1934. gada — Kārlis Līkums
no 1945. līdz 1960. gadam — daudzas direktoru maiņas
no 1960. gada — Zenta Oga
no 1980. gada — Rolands Kronbergs
no 1995. gada līdz 2013. — Ināra Daščinska
no 2013. gada — Inese Bandeniece

Skolotāji

Skolā strādāja daudz izcilu pedagogu. Viņu vidū Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri Jānis Greste (Pēterburgas skolotāju institūta absolvents; ķīmija un tehnoloģijas), Aleksandrs Strekāvins (gleznotāja Jāņa Valtera skolnieks; zīmēšana), Jūlijs Gobziņš (vācu valoda), Ādolfs Lauks (Tērbatas Universitātes absolvents; tiesību zinības). Bez tam — Jūlijs Flūgins (Latvijas Universitātes, Gīsenes un Hamburgas Universitāres absolvents; latviešu valoda, literatūra), Jānis Lauks (Grenobles Universitātes absolvents; franču valoda), Aleksandrs Birzvalks (Latvijas Universitātes absolvents; matemātika), Jānis Indāns (Rīgas Ķeizariskās mūzikas skolas absolvents; dziedāšana), Marija Akermane (vēsture), Fricis Dravnieks (ģeogrāfija), Jānis Bunduls (Alfrēda Ādlera skolnieks; psiholoģija), Pauls Lode (skolas inspektors) u.c.

Sasniegumi

Sasniegumi valsts un starptautiskās olimpiādēs

Aigars Egle (1985) — 3. vieta Latvijas valsts fizikas olimpiādē; Edmunds Račinskis (1989) — 3. vieta valsts ģeogrāfijas olimpiādē, Nora Kalēja — 1. vieta valsts bioloģijas olimpiādē (1990); Ingūna Saliniece (1990) — 1.vieta valsts angļu valodas olimpiādē; Jānis Iļjins (1990) — 2. vieta valsts fizikas olimpiādē; Baranovska Daiga (1990) — 3.vieta valsts matemātikas olimpiādē; Laura Eglīte (1990) — Atzinība valsts tēlotājas mākslas olimpiādē, Edmunds Račinskis (1992) — 8. Baltijas republiku Skolēnu zinātnisko biedrību konferences laureāts, Jānis Giniborgs (1993) — 3. vieta valsts matemātikas olimpiādē; Māris Turks (1993) — 3. vieta valsts ķīmijas olimpiādē Lauma Krauze (1993) — 3. vieta valsts latviešu valodas un literatūras olimpiādē, Māris Treijs (1994), Uldis Vītols (1994) 2. un 3.vieta matemātikas olimpiādē, Māris Ozols (1994), Uldis Kalniņš (1994), Jānis Krūmiņš (1994) — divas 3. vietas, atzinība valsts fizikas olimpiādē, Māris Turks (1994) — atzinība valsts ķīmijas olimpiādē; Ieva Cīrule (1994 — atzinība angļu valodas olimpiādē, Māris Treijs (1995) un Uldis Vītols (1995) — 1. vieta valsts matemātikas un fizikas olimpiādē, dalība pasaules matemātikas olimpiādē, Andris Lucenko (1995) — atzinība valsts ģeogrāfijas olimpiādē; Andris Morozovs (1995) — atzinība valsts matemātikas olimpiādē; Linda Arone (1995) — atzinība valsts mājturības olimpiādē; Ieva Cīrule (1995) un Evita Goša (1995) — atzinība valsts angļu valodas olimpiādē; Ieva Pētersone (1995) — atzinība valsts vizuālās mākslas olimpiādē, Mareks Rampāns (1996) — 1.vieta valsts matemātikas olimpiādē; Māris Treijs (1996) — 2. vieta valsts matemātikas olimpiādē; Elīna Dzalbe (1996) — 3. vieta valsts bioloģijas olimpiādē; Andris Lucenko (1996) — atzinība valsts ģeogrāfijas olimpiādē; Ieva Pipare (1996) — atzinība valsts ģeogrāfijas olimpiādē; Evita Goša (1996) — atzinība valsts angļu valodas olimpiādē, Jānis Kreicbergs (2000) — 2. vieta valsts ģeogrāfijas olimpiādē; Marta Velme (2000) — 3.vieta valsts latviešu valodas un literatūras olimpiādē; Renāte Meļķe (2000) — atzinība valsts vizuālās mākslas olimpiādē, Vaira Avota (2004) — 2. vieta latviešu valodas un literatūras olimpiādē; Jolanta Detlava (2004) — 1. vieta krievu valodas olimpiādē, 2. vieta — starptautiskajā krievu valodas olimpiādē Maskavā; Laura Kalva (2004) — atzinība matemātikas olimpiādē; Gundars Strazdiņš (2004) — atzinība ģeogrāfijas olimpiādē; Kaspars Strazds (2004) — atzinība politikas zinībās, Anete Ašmane (2009) — 2.vieta latviešu valodas un literatūras 8.-9.klašu olimpiādē, Roberts Rumba (2010) — atzinība angļu valodas olimpiādē; Pauls Pierhurovičs (2010) — atzinība matemātikas valsts olimpiādē; Laine Beķere (2012) — atzinība vēstures valsts olimpiādē, Sabīne Kirkiže (2013) — 3. vieta valsts filozofijas olimpiādē; Maija Sabule (2013) — atzinība ekonomikas valsts olimpiādē, Pēteris Račinskis (2014) — 3. vieta 31. valsts ģeogrāfijas olimpiādē; Olga Rimdenoka (2014) — 3. vieta valsts krievu valodas olimpiādē, 1. vieta 13. starptautiskajā krievu valodas olimpiādē Maskavā, Kristīne Berļizeva (2015) — atzinība 42. valsts atklātajā matemātikas olimpiādē; Agnese Blūmane (2015) — 3. vieta 42. valsts atklātajā matemātikas olimpiādē; Normunds Rutka (2015) — 2. vieta valsts ģeogrāfijas olimpiādē; Olga Rimdenoka (2015) — atzinība valsts vēstures olimpiādē; Veronika Mirzajanova (2016) — 3. vieta 21. valsts krievu valodas olimpiādē; Karīne Grandovska (2016) — 3. vieta 2. filozofijas olimpiādē.

Latvijas skolēnu zinātnisko konferenču uzvarētāji

1999. gadā II pakāpe — Gunita Rampāne, Guna Rēvele (ētikā); Anita Ziemele, Līga Indriksone (ķīmijā)
2000. gadā I pakāpe — Agnese Kola, Melita Miķelsone, Jānis Kūka, Andis Roščins (ķīmijā). II pakāpe— Guna Mušinska (mākslas zinātnēs); Arvis Ērmiņš, Kalvis Vanags (ķīmijā)
2010. gadā II pakāpe — Toms Vilnis (socioloģijā)
2011. gadā I pakāpe — Irina Hrapuna, Vita Kiseļuna (psiholoģijā)
2012. gadā II pakāpe — Laura Cīrule, Silvija Baiba Pastva (psiholoģijā). III pakāpe — Oskars Primačenkovs, Kārlis Šorecs (fizikā)
2013. gadā I pakāpe — Laura Pūpola (pedagoģijā). II pakāpe — Ilva Luīze Šmelde (Inženierzinātnes); Emīls Rotgalvis (socioloģija)
2014. gadā I pakāpe — Edvards Kalniņš (ķīmija); Linda Birziņa(Psiholoģija). II pakāpe — Olga Rimdenoka (mākslas zinātne). III pakāpe — Agnese Karlsone (psiholoģija); Ella Zaiceva, Ilze Bite (zemes zinātne un ekonomiskā ģeogrāfija)
2015. gadā II pakāpe — Pēteris Račinskis, Artūrs Ramza (inženierzinātnes); Laura Švānberga (atviešu literatūras zinātne un vēsture); Austra Laima Aprāne (socioloģija). III pakāpe — Elīna Rūsa, Kristīne Šiļeiko (Ķīmija); Agnese Ozola, Rihards Lonskis (mākslas zinātne)
2016. gadā I pakāpe — Rimants Šveicars (ekonomika), Rainers Viniarskis (bioloģija). III pakāpe — Endijs Koškins (inženierzinātnes); Valērija Kravale (ākslas zinātnē)

Uzvaras "Latvenergo" erudīcijas konkursā

2004. gadā “Kam gaišāka galva” — 1. vieta 8.—9. klašu komandai: Liene Bērze, Madara Buividaite, Zanda Upeniece, Mārtiņš Daģis, Uldis Krištopans, Mārtiņš Pelšs, Raitis Supe (skolotāja Baiba Daģe) un ceļojums uz Tunisiju
2016. gadā ”Eksperiments” — 1. vieta komandai ”Magnētiskais fokuss” (skolotāja Baiba Daģe) un ceļojums uz Rimini Itālijā.

Absolventi

Alma Ancelāne, folkloriste, LZA Valodas un literatūras institūta zinātniskā līdzstrādniece (1928)
Auseklis Baušķenieks, gleznotājs (1929)
Jānis Bunkšs, sabiedriskais darbinieks (1971)
Lolita Čigāne, politiķe, Saeimas deputāte (1991)
Miķelis Geistauts, tēlnieks (1930)
Helga Gobzine, aktrise (1934)
Jūlijs Grūtups, mūziķis, mūzikas pedagogs (1928)
Elga Īgenberga, komponiste (1939)
Uldis Ivāns, LLU asociētais profesors, Jelgavas mērs no 1984. līdz 2002. gadam (1962)
Jānis Joņevs, rakstnieks (1998)
Ārija Karpova (dz. Vintule), Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesore (1959)
Mārtiņš Kaprāns, LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks (1999)
Armands Kaušelis, Liepājas teātra aktieris (2000)
Pāvils Klāns (Kovaļevskis), rakstnieks un žurnālists (1930)
Auguste Klinka, operas soliste (1940)
Zenta Lubāniete, pedagoģe, latviešu valodas metodiķe, mācību grāmata autore (1924/1925)
Ingrīda Mangule (Karstā), rakstniece (1950)
Visvaldis Melderis, basketbolists, olimpisko spēļu dalībnieks (1934)
Ilga Melnbārde, tulkotāja (1939)
Rita Našeniece, žurnāliste (1982)
Lolita Vija Neimane (dz. Dzintare), ārste dietoloģe (1978)
Agnese Ozoliņa, peldētāja, olimpisko spēļu dalībniece (1996, 2000, 2004)
Anitra Pārupe (dz. Poļakova), redaktore (1942)
Edgars Plūksna, operas solists (1931)
Edmunds Račinskis, ornitologs (1992)
Ingrīda Sokolova (Ida Levitace), rakstniece, žurnāliste (mācījās 1935.-1940)
Undīne Stepka (dz. Bijeijka), keramiķe (1955)
Alfrēds Straumanis (pseid. Alfreds Vlinis), teātra zinātnieks, tulkotājs, rakstnieks (1940)
Elza Sudmale (dz. Grīnberga), dzejniece, tulkotāja (1941)
Melita Svarāne (Krastiņa), LZA Latvijas vēstures institūta vadošā pētniece (1934)
Zigmārs Turčinskis, LU Latvijas Vēstures institūta pētnieks (1992)
Māris Turks, RTU profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis (1994)
Ģirts Šolis, Latvijas Leļļu teātra galvenais režisors (1994)
Zīna Ulsta, Rīgas porcelāna fabrikas galvenā māksliniece (1947)
Mārtiņš Upenieks, Dailes teātra aktieris (2008)
Aina Vāvere (dz. Vērmane), rakstniece (1943)
Biruta Zābere (Ķiģele), Operetes teātra soliste (1945)
Auseklis Zaļinskis, žurnālists, literāts (1936)
Aivars Zemītis, matemātiķis (1972)

Izglītības programmas

Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma,
Vispārējās vidējās izglītības humanitārā un sociālā virziena programma,
Vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programma (ķīmija un bioloģija),
Vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programma (matemātika),
Vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programma (dabaszinības),
Pamatizglītības 2.posma (7.-9. klase) programma.

Atsauces

↑ Lūgums zinātājam papildināt informāciju, kurās telpās skolu pārcēla 1938. gadā.
↑ ^2,0 ^2,1 Zane Atlāce-Bistere. «Par 8,2 miljoniem eiro rekonstruēs Jelgavas Valsts ģimnāziju». db.lv, 2017. gada 28. aprīlī. Skatīts: 2017. gada 1. maijā.
↑ «Plūdos smagi cietušajā Jelgavas Valsts ģimnāzijā septembrī mācīties varēs | Jauns.lv». https://jauns.lv (latviešu). 2024-08-05. Skatīts: 2024-08-05.

Ārējās saites

[1] Lūgums zinātājam papildināt informāciju, kurās telpās skolu pārcēla 1938. gadā.

[rek-2] 2,0 ^2,1 Zane Atlāce-Bistere. «Par 8,2 miljoniem eiro rekonstruēs Jelgavas Valsts ģimnāziju». db.lv, 2017. gada 28. aprīlī. Skatīts: 2017. gada 1. maijā.

[3] «Plūdos smagi cietušajā Jelgavas Valsts ģimnāzijā septembrī mācīties varēs | Jauns.lv». https://jauns.lv (latviešu). 2024-08-05. Skatīts: 2024-08-05.

[1]

[2]

[3]