Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultāte
Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultāte ir viena no 13 Latvijas Universitātes fakultātēm, kas izvietota Imantā, Imantas 7. līnija 1, ēkā, kurā iepriekš atradās Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskola. Šī fakultāte aptver trīs plašas zinātņu nozares: pedagoģija, psiholoģija un māksla.
Vēsture
labot šo sadaļuLVU Pedagoģijas fakultāte dibināta 1982. gada 23. februārī. 1992. gadā fakultātē izveidoja Psiholoģijas katedru, bet 1995. gadā to pārdēvēja par Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāti, kas bija otrā lielākā fakultāte Latvijas Universitātē. 2010. gadā to pārdēvēja par Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāti, bet 2023. gadā par Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultāti.
Struktūrvienības
labot šo sadaļu- Izglītības zinātņu nodaļa
- Izglītības filozofijas centrs
- Multikulturālās izglītības centrs
- Pedagoģijas nodaļa
- Psiholoģijas nodaļa
- Psiholoģijas pētījumu laboratorija
- Psiholoģiskās palīdzības centrs
- Skolotāju izglītības nodaļa
- Veselības un sporta izglītības centrs
- Pieaugušo pedagoģiskās izglītības centrs
- Pedagoģijas zinātniskais institūts
- Izglītības pētniecības institūts
Studiju programmas
labot šo sadaļu- Bakalaura un koledžas līmeņu studiju programmas
- Sākumizglītības skolotājs
- Skolotājs
- Māksla
- Psiholoģija
- Sports, tehnoloģijas un sabiedrības veselība
- Pirmskolas skolotājs
- Sporta treneris
- Maģistra līmeņa studiju programmas
- Tehnoloģiju inovācijas un dizains izglītībai
- Psiholoģija
- Skolotājs
- Izglītības zinātnes
- Doktora studiju programmas
- Izglītības vadība
- Izglītības zinātnes
- Psiholoģija
Bibliotēka
labot šo sadaļuFakultātē atrodas arī Izglītības zinātņu un psiholoģijas bibliotēka, kas aptver aptuveni 40 000 informācijas resursus, piedāvā izmantot e-resursus (datubāzes EBSCO, Emerald u.c.) Bibliotēka lepojas arī ar īpašām kolekcijām, piemēram, Elfrīdas Šmites dāvinājums. Bibliotēka ir atvērta lietotājiem gan darba dienās, gan sestdienās.
Dekāni
labot šo sadaļu- Gunārs Gulbis (1982—1986)
- Oskars Zīds (1986—1998)
- Andris Kangro (1998—2011)
- Andris Grīnfelds (2012—2016)
- Malgožata Raščevska (2016—2020)
- Linda Daniela (2020—)