Jarila (ukraiņu un krievu: Ярило, Ярила, no krievu яровой — 'pavasarī sēts', ярка — 'pavasarī dzimis jērs' un ukraiņu ярнiй — 'pavasarīgs, jauns, spēkpilns'; poļu: Jaryło; horvātu: Jura vai Juraj; serbu: Јарило; baltkrievu: Ярыла) slāvu mitoloģijā ir pavasara auglības dievība. Baltkrievu pavasara sagaidīšanas rituālā Jarilu attēloja uz zirga jājoša baltās drēbēs tērpa un vainagota jaunava ar rudzu vārpām vienā rokā un cilvēka galvu otrā, bet dienvidslāvu un krievu tradīcijās Jarila ir lelle, ko rituālā sadedzināja vai izplūkāja un salmus izkaisīja uz lauka. Vēlāk Jarilas tēls slāvu mitoloģijā saplūda ar Svēto Juri.[1]

Jarilas tēls „Ukrainas stepes” parkā, Doneckā

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Mitoloģijas enciklopēdija 2. Rīga : Latvijas enciklopēdija. 1994. 332. lpp. ISBN 5-89960-044-6.