Japānas ūdrs (Lutra nippon) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas pieder Eirāzijas ūdru ģintij (Lutra). Kopš 1989. gada Japānas zinātnieki, veicot DNS pētījumus, Japānas ūdru ir izdalījuši kā atsevišķu sugu.[1] Japānas ūdra DNS tika salīdzināts ar ūdriem no Latvijas un Ķīnas.[2] Līdz tam un joprojām daudzos informācijas avotos tas tiek klasificēts kā Eirāzijas ūdra (Lutra lutra) pasuga.

Japānas ūdrs
Lutra nippon
(Imaizumi & Yoshiyuki, 1989)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
KārtaPlēsēji (Carnivora)
DzimtaSermuļu dzimta (Mustelidae)
ApakšdzimtaŪdri (Lutrinae)
ĢintsEirāzijas ūdri (Lutra)
SugaJapānas ūdrs (Lutra nippon)
Japānas ūdrs Vikikrātuvē

Kādreiz Japānas ūdrs apdzīvoja visu Japānas salu arhipelāgu saldūdens tilpju krastos. Cilvēkiem ieņemot ūdra dzīves telpu, to intensīvi medījot, kažokādu ieguvei un aknu izmantošanai tautas medicīnā, ūdrs izzuda no Japānas ainavas. Mūsdienās tas iespējams nelielā skaitā ir sastopams vairs tikai Šikoku salā.[3] Lai arī 1965. gadā Japānas ūdrs tika pasludināts par Japānas lepnumu, tas pēdējo reizi savvaļā novērots 1979. gadā, lai gan daudzi cer, ka tas joprojām dzīvo Šikoku salā.[4]

Izskats un īpašības

labot šo sadaļu

Japānas ūdra ķermenis ir 65—80 cm garš. Tāpat kā visiem ūdriem tas ir slaids, garš, cilindrveidīgs, ar īsām, spēcīgām kājām. Ķepām ir asi nagi un peldplēves. Aste gara, bieza, konusveidīga. Kažoks Japānas ūdram ir tumši brūns, ar gaiši brūnu pavēderi.

Japānas ūdrs ir aktīvs nakts laikā. Tas medī zivis, garneles un krabjus. Nakts laikā medījot ūdrs nostaigā apmēram 10 km distanci gar upju vai jūras krastiem.[4]

Ārējās saites

labot šo sadaļu