Šis raksts ir par dzīvniekiem. Par citām jēdziena Ūdri nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Ūdri jeb ūdru apakšdzimta (Lutrinae) ir viena no sermuļu dzimtas (Mustelidae) apakšdzimtām, kas apvieno 13 mūsdienās dzīvojošas ūdru sugas un kas iedalītas 7 ģintīs.[1]

Ūdri
Lutrinae (Bonaparte, 1838)
Eiropas ūdrs (Lutra lutra)
Eiropas ūdrs (Lutra lutra)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
KārtaPlēsēji (Carnivora)
ApakškārtaSuņveidīgie (Caniformia)
VirsdzimtaSermuļu virsdzimta (Musteloidea)
DzimtaSermuļu dzimta (Mustelidae)
ApakšdzimtaŪdri (Lutrinae)
Ūdri Vikikrātuvē

Ūdri ir sastopami gandrīz visos kontinentos, izņemot Austrāliju un Antarktīdu.[1] Tie ir gan saldūdens, gan sālsūdens dzīvnieki. Ūdri pamatā dzīvo ūdenstilpju krastos, un tie iepeld ūdenī tikai, lai medītu. Pārējā laikā, kad netiek medīts, ūdri uzturas krastā, lai nepārmērcētu savus kažokus. Tomēr kalāni lielāko daļu sava mūža pavada jūrā.

Izskats un īpašības labot šo sadaļu

 
Āzijas īsnagu ūdrs ir mazākais no visiem ūdriem

Ūdriem ir slaidi, gari ķermeņi un relatīvi īsas kājas, ķepām ir peldplēves. Lielākai daļai ir asi nagi, un visiem, izņemot kalānus, ir gara, muskuļota aste. Ūdru kažoks ir dubults, to pavilna ir mīksta un bieza, bet to no ūdens sargā gara akotspalva. Pavilna zem akotspalvas saglabājas sausa, un tā kā starp apmatojuma spalviņām ir ieslēgts gaiss, tad ūdram zem ūdens ir silti. Atšķirībā no citiem jūras zīdītājiem ūdriem nav zemādas tauku, kas tos sargātu no aukstuma, tādēļ sausa pavilna ir ļoti svarīga ūdra labsajūtai.[2]

Ūdri ir ļoti aktīvi dzīvnieki. Lielākā daļa no tiem dzīvo aukstā ūdenī, tādēļ tiem ir ne tikai ir ūdenim piemērots kažoks, bet, lai saglabātu ķermeņa siltumu, ūdri daudz ēd. Piemēram, Eiropas ūdrs katru dienu apēd tik daudz barības, ko var salīdzināt ar 15% no tā svara, bet kalānam atkarībā no ūdens temperatūras jāapēd 20—25% barības, salīdzinot ar paša svaru. Ja ūdens temperatūra ir 10 °C, tad katru stundu ūdrs noķer 100 gramus zivju, lai izdzīvotu. Lielākā daļa ūdru dienā medībām veltī 3—5 stundas, bet mātīte, kas zīda mazuļus, 8 stundas.

Ūdri ir ļoti rotaļīgi un atraktīvi dzīvnieki. Dažādām sugām ir dažādas sociālās struktūras; ir sugas, kuru indivīdi ir izteikti vientuļnieki, bet ir sugas, kas ir sabiedriskas un dzīvo baros.

Lielākais no visiem ūdriem ir Brazīlijas dižūdrs, kura ķermeņa garums var sasniegt 1,8 m un svars 45 kg. Starp saldūdens ūdriem tas ir arī vislielākais ūdensmīlis. Toties Āzijas īsnagu ūdrs ir vismazākais no visiem ūdriem.[3] Tā garums no degungala līdz astes galam ir 0,9 m, svars 5 kg.

Barība labot šo sadaļu

Ūdri galvenokārt barojas ar ūdens dzīvniekiem un pamatā ar zivīm un vēžveidīgajiem. Tie ēd arī kukaiņus, vardes, putnus un citus mazus dzīvniekus.[4]

Sistemātika labot šo sadaļu

Ūdru apakšdzimta (Lutrinae)

Galerija labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. 1,0 1,1 «Otters: ecology, behaviour, and conservation Autori: Hans Kruuk». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 8. martā. Skatīts: 2009. gada 20. oktobrī.
  2. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2005. gada 24. decembrī. Skatīts: 2005. gada 24. decembrī.
  3. Otter Photos - National Geographic
  4. Kruuk H (2007). Otters: ecology, behaviour and conservation. Oxford Biology. pp. 99–116. ISBN 0-19-856587-9.

Ārējās saites labot šo sadaļu