Šikoku
Šikoku, arī Sikoku (japāņu: 四国, izrunā: [ɕiko̞kɯ̟ᵝ] — ‘četras valstis’), ir viena no četrām lielajām Japānas salām, mazākā un retāk apdzīvotā no tām. Salas dienvidu krastu apskalo Klusais okeāns, ziemeļu — Seto jūra (Japānas iekšējā jūra). Rietumos Bungo šaurums to šķir no Kjusju salas, bet austrumos Kii šaurums šķir no Honsju. Tā ir 50. lielākā sala pasaulē. Šikoku salas platība ir 18 297,78 km2.
| Šikoku | |
|---|---|
| 四国 | |
 Akabošijamas kalna ainava | |
| Ģeogrāfija | |
 | |
| Izvietojums | Austrumāzija |
| Koordinātas | 33°45′0″N 133°30′0″E / 33.75000°N 133.50000°EKoordinātas: 33°45′0″N 133°30′0″E / 33.75000°N 133.50000°E |
| Arhipelāgs | Japānas arhipelāgs |
| Platība | 18 297,78 km² |
| Garums | 260 km |
| Platums | 50—155 km |
| Augstākais kalns |
Išidzuči 1982 m |
| Administrācija | |
 Japāna | |
| Japānas prefektūras | |
| Lielākā pilsēta | Macujama |
| Demogrāfija | |
| Iedzīvotāji | 3 845 534 (2015) |
| Blīvums | 210,1/km² |
| Pamatiedzīvotāji | japāņi |
 Šikoku Vikikrātuvē | |
Reģions Labot
Šikoku reģionu veido Šikoku sala un apkārt esošās mazākas salās. Reģiona kopējā platība ir ap 18 800 km2. Tas ietver četras Japānas prefektūras — Ehimes, Kagavas, Koči un Tokusimas prefektūru. Šikoku ar Honsju salu ir savienota ar trīs tiltiem. Pirmais no tiem ir Onaruto tilts (Lielais Naruto tilts), kuru pabeidza celt 1985. gadā. 1988. gadā atklāja Lielo Seto tiltu, bet 1999. gadā atvēra Nisiseto maģistrāli.
2015. gadā Šikoku dzīvoja 3,85 miljoni iedzīvotāju. Lielākās pilsētas Šikoku salā ir Macujama (515 tūkstoši iedzīvotāju), Takamacu (419 tūkstoši), Koči (343 tūkstoši), Tokusima (266 tūkstoši), Imabari (171 tūkstotis), Ņiihama (123 tūkstoši), Saidžjo (113 tūkstoši) un Marugame (111 tūkstoši).
Ģeogrāfija Labot
Šikoku atrodas Japānas dienvidrietumos, to ziemeļos apskalo Seto jūra, austrumos — Kii šaurums, dienvidos — Klusais okeāns, bet rietumos — Bungo šaurums. Salas reljefs galvenokārt ir kalnains, salas centrā atrodas Šikoku kalni. Salas vidējais augstums virs jūras līmeņa ir 151 metrs.[1] Augstākais punkts virs jūras līmeņa ir Išidzuči (1982 m).
Klimats Labot
Šikoku pēc Kepena klimata klasifikācijas valda mitrs subtropu klimats. Vissausākais ir janvāra mēnesis, bet jūnijs, jūlijs, augusts un septembris ir lietainie mēneši. Gaisa temperatūra svārstās vidēji no 1,3 °C janvārī līdz 23,7 °C jūlijā.[2]
Kultūra Labot
Viens no populārākajiem Šikoku iedzīvotāju ēdieniem ir sanuki udon — no nūdelēm gatavots ēdiens.
Atsauces Labot
- ↑ «Shikoku topographic map, elevation, relief» (angļu). en-gb.topographic-map.com. Skatīts: 2021. gada 19. jūnijā.
- ↑ «Shikoku-Chuo climate: Average Temperature, Weather by month, ...» (angļu). en.climate-data.org. Skatīts: 2021. gada 18. jūnijā.
Ārējās saites Labot
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Šikoku.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)