Atvērt galveno izvēlni
Kornārija attēls ar Johana Sambuka (János Zsámboky) epigrammu (Antverpene, 1574).
Kornārija komentāri Galēna rakstiem (1537).

Jans Kornārijs (latīņu: Ianus Cornarius, ap 1500—1558) bija vācu ārsts un valodnieks, kas dzīvoja Reformācijas laikmetā un latīņu valodā pārtulkoja lielu daļu no antīko grieķu autoru medicīniskajiem tekstiem. Jaunības laikā (1523—1526) viņš strādājis par ārstu Rīgā.

DzīvesgājumsLabot

Jans Kornārijs, īstajā vārdā Johaness Hainpols[1] (Haynpol, Hagenbut, ir dzimis apmēram 1500. gadā Saksijas pilsētas Cvikavas kurpnieku meistara Sīmaņa ģimenē. Pēc Cvikavas latīņu skolas beigšanas viņš studēja Leipcigas Universitātē (1517—1518). Pēc tam, kad 1518. gadā Vitenbergas Universitātē atvēra grieķu valodas katedru, kuru ieņēma humānists un baznīcas reformators Filips Melanhtons, Johaness turpināja savas studijas Vitenbergā (1519—1521). Melanhtons bija izcils pedagogs un viņa ietekmē jauneklis pievērsās Lutera mācībai. 1521. gadā viņš ieguva maģistra grādu (Magister artium) mācīja Filozofijas fakultātē latīņu un grieķu gramatiku un sāka lietot sava uzvārda latīnisko formu Cornarius (no Cornus mas — "mežrozīšu auglis").[1]

Pāvijas Universitātē viņš 1523. gadā kļuva par medicīnas doktoru un pēc Roterdamas Erasma ieteikuma devās uz Rīgu,[2][3][4] kurā jau 1522. gadā ar tiešu Lutera un Melanhtona atbalstu bija sākusies Livonijas reformācijas kustība. Iespējams, ka jau Rīgā viņš sāka darbu pie grieķu medicīnas tekstu tulkošanas latīņu valodā. Šajā laikā viņš pieredzēja gan svētbilžu grautiņus, gan arī Rīgas pilsētas bibliotēkas dibināšanu 1524. gada martā, kurā apkopoja senus rokrakstus un grāmatas no likvidētajiem katoļu klosteriem. 1526. gada februārī Kornārijs ieguva profesora vietu Rostokas Universitātē[5] un 1527.–1528. gadā bija Mēklenburgas-Šverīnas hercoga Heinriha ārsts. No 1528. gada septembra viņš lasīja lekcijas par grieķu medicīnu Bāzeles Universitātē, kur viņa draugs Erasms viņu mudināja turpināt darbu pie grieķu tekstu tulkošanas. 1529. gadā Bāzelē Kornārijs publicēja savus grieķu medicīnas tekstu tulkojumus četrās grāmatās. Pēc tam viņš atgriezās dzimtajā Cvikavā, kur 1530. gada 1. jūnijā apprecējās ar birģermeistara Bērenšprunga meitu Annu, kas nomira neilgi pēc kāzām, otro reizi 12. oktobrī ar viesnīcnieka Gepfarta meitu Urzulu,[6] kļuva par pilsētas ārstu un turpināja nodarboties ar tulkošanu. 1531. gadā viņš publicēja Partēnija dzejas latīnisko tulkojumu "Erotisko jūtu grāmatā". No 1533. līdz 1537. gadam viņš bija Nordhauzenas pilsētas ārsts Tīringijā, pēc tam līdz 1541. gadam Frankfurtē.[7]

No 1542. līdz 1546. gadam viņš lasīja lekcijas Marburgas Universitātē, pēc tam atgriezās Cvikavā. Kad 1558. gada 25. janvārī tika nodibināta Jēnas Universitāte, Kornāriju iecēla par tās medicīnas fakultātes dekānu,[8] tomēr viņš neilgi pēc tam nomira Jēnā 1558. gada 16. martā.

DarbiLabot

  • Universae rei medicae. Bāzele 1529. (“Visaptveroši par medicīnas lietām")
  • Hippocratis Coi De aëre, aquis, & locis libellus. Eiusdem de flatibus. Bāzele 1529. ("Kosas Hipokrāts par gaisiem, ūdeņiem un vietām, ka arī par vējiem")
  • Pedacii Dioscoridis de materia medica libri sex. Bāzele 1529. ("Sešas Dioskorīda grāmatas par farmakoloģiju")
  • Selecta Epigrammata Graeca Latine, ex Septem Epigrammatum Graecorum Libris. Bāzele 1529. ("Latīniski tulkotu grieķu epigrammu izlase no septiņām grieķu epigrammu gramatām")
  • Parthenius. De amatoriis affectionibus liber. Bāzele 1531. (“Partēnijs. Erotisko jūtu grāmata”)
  • Aëtii Amideni quem alii Antiochenum vocant medici clarissimi libri XVI, in tres tomos divisi. Bāzele 1533./1535. ("Amidas Aēcija, kuru daži sauc par Antiohijas izcilāko ārstu, 16 grāmatas trīs sējumos"), kopā ar Veronas ārstu Dž. B. Montanusu.
  • Marcellus Empiricus. De medicamentis liber. Bāzele 1536. (“Par zālēm”)
  • Galenus. De compositione pharmacorum localium … libri decem. Bāzele 1537. ("10 grāmatas par zāļu sastāvu")
  • Artemidorus. De somniorum interpretatione, Libri quinque. 1539 ("Sapņu analīze piecās grāmatās")
  • Omnia D. Basilii Magni archiepiscopi Caesareae Cappadociae, quae extant, Opera. Bāzele 1540. ("Visi Kapadokijas Cēzarejas arhibīskapa Bazīlija Lielā pilnie darbi")
  • De episcopalis ac sacerdotalis muneris praestantia, Ioannis Chrysostomi, Episcopi Constantinopolitani cum Basilio Magno dissertatio. Bāzele 1544. ("Konstantinopoles bīskapa Joana Zeltmuta disputs ar Bazīliju Lielo")
  • De rectis medicinae studiis amplectendis. Bāzele 1545. ("Sapratne par pareizām medicīnas studijām") — Kornārija propedeitikas lekciju apkopojums Marburgas universitātē
  • De conviviis veterum Graecorum, et hoc tempore Germanorum ritibus, moribus ac sermonibus; … Platonis et Xenophontis symposium. Bāzele 1548. ("Par seno grieķu svinībām un par mūsdienu ģermāņu ritiem, sanāksmēm un sarunām. Platona un Ksenofonta simpoziji")
  • Divi Basilii Magni Opera Graeca quae ad nos extant omnia. Bāzele 1551. ("Dievišķā Bazīlija Lielā grieķu valodas darbi, kas saglabājušies līdz mūsdienām")
  • De peste libri duo. 1551 ("Divas grāmatas par mēri")
  • Paulus Aegineta. Totius rei medicae libri VII. Bāzele 1556. (Pavils no Egīnas. "Septiņas pilnīgas grāmatas par medicīnas lietām")
  • Plato. Opera omnia. Bāzele 1561. (Platons. "Visi darbi"), saukts arī par Platonis Atheniensis, philosophi summi ac penitus divini opera (in latinam vertit Cornario).

AtsaucesLabot

  1. 1,0 1,1 Janus Cornarius alias Johann Haynpol
  2. Otto Clemen, Ernst Koch. Kleine Schriften zur Reformationsgeschichte (1897—1944): 1912—1921. Zentralantiquariat der DDR, 1984.
  3. Jānis Stradiņš. Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā. Rīga, 2009. — 100.—101. lpp.
  4. «Rūsiņš Mārtiņš Freivalds. Apsveikums Rīgai 800. dzimšanas dienā». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 24. aprīlī. Skatīts: 2012. gada 1. maijā.
  5. Jans Kornārijs in the Rostock Matrikelportal
  6. Peter G. Bietenholz, Thomas Brian Deutscher. Contemporaries of Erasmus: A Biographical Register of the Renaissance and Reformation, Volume 1 (A-E). University of Toronto Press, 1985. 339.—340. lpp.
  7. Brigitte Mondrain. «Éditer et traduire les médecins grecs au XVIe siècle: l'exemple de Janus Cornarius», dans Danielle Jacquart (dir.), Les voies de la science grecque: études sur la transmission des textes de l'Antiquité au dix-neuvième siècle, Paris, 1997.
  8. Aus der Geschichte der Medizinischen Fakultät