Mēklenburgas valdnieku uzskaitījums

Wikimedia projekta saraksts

Mēklenburgas valdnieki bija cēlušies no rietumslāvu cilts obodrītu jeb bodriču ķēniņiem, kuru sākotnējā rezidence atradās Mēklenburgas (Mikelenburg) pilskalnā pie Vismāras. Pēdējais suverēnais ķēniņš bija Niklots, kas Ziemeļu krusta karu laikā cieta sakāvi pret sakšu hercogu Heinrihu Lauvu (Heinrich der Löwe) un Dānijas ķēniņu Valdemāru I. 1167. gadā Mēklenburgas valdnieki pieņēma katoļticību un nonāca vasaļatkarībā no sakšu hercoga Heinriha Lauvas, bet 1202. gadā no Dānijas ķēniņa Valdemāra II. 1234. gadā agrākie Mēklenburgas ķēniņu īpašumi tika sadalīti četrās daļās - Meklenburgā, Parhimā-Rihtenbergā, Rostokā un Verlē (Werle). 1348. gadā Mēklenburgas valdnieki kļuva par Svētās Romas impērijas hercogiem (Herzog zu Mecklenburg) un viņu dinastija sadalījās Mēklenburgas-Šverīnas un Mēklenburgas-Štargardas (1348-1471), vēlāk Mēklenburgas-Šverīnas un Mēklenburgas-Gīstrovas (1555-1695), visbeidzot 1701. gadā Mēklenburgas-Šverīnas un Mēklenburgas-Štrēlicas atzaros. Pēc 1815. gada abu dinastiju valdniekiem piešķīra lielhercogu (Großherzog von Mecklenburg) titulu, kas tika lietots līdz pat Vācijas Impērijas sabrukumam 1918. gadā.

Mēklenburgas hercoga Albrehta II ģerbonis.
Mēklenburgas sadalīšanās dalienu valstīs (1234).

Mēklenburgas kņazi (firsti) labot šo sadaļu

  • 1131–1160 Niklots, pēdējais suverēnais obodrītu ķēniņš
  • 1167–1178 Pribislavs, sakšu hercoga Heinriha Lauvas vasalis
  • 1178–1227 Heinrihs Borvins I, atbalstīja Dānijas ķēniņa Valdemāra II karagājienu uz Rēveli
  • 1227–1236 Heinrihs Borvins II
  • 1237–1264 Johans I
  • 1264–1302 Heinrihs I
  • 1264–1265 Albrehts I
  • 1264–1299 Johans II
  • 1287–1289 Johans III
  • 1287–1329 Heinrihs II
  • 1329-1348 Albrehts II, pirmais Mēklenburgas hercogs

Mēklenburgas-Štargardas hercogi labot šo sadaļu

Mēklenburgas-Šverīnas hercogi labot šo sadaļu

 
Mēklenburgas-Šverīnas hercogs Albrehts II (pēc 1329).

Mēklenburgas-Gīstrovas hercogi labot šo sadaļu

Vallenšteins labot šo sadaļu

 
Mēklenburgas hercogistes 19. gadsimtā

Mēklenburgas-Šverīnas hercogi labot šo sadaļu

Mēklenburgas-Štrēlicas hercogi labot šo sadaļu

Lielhercogi labot šo sadaļu

 
Mēklenburgas lielhercogistes ģerbonis ar septiņām daļām - Mēklenburgu, Šverīnas bīskapiju, Šverīnas grāfisti, Raceburgu, Rostoku, Verli un Štargardu.