Jagellonu dinastija
Jagellonu dinastija, arī Jagaiļa dinastija, burtiski Jagailieši (lietuviešu: Jogailaičiai, poļu: Jagiellonowie, baltkrievu: Ягелоны, čehu: Jagellonci, ungāru: Jagelló-ház) bija Ģedimina dzimtas Lietuvas dižkunigaitijas valdnieku atzars, kas no 1385. līdz 1596. gadam valdīja arī kā Polijas, Čehijas, Ungārijas un Horvātijas karaļi. Pēc Viļņas ūnijas noslēgšanas 1561. gadā līdz 1596. gadam pēdējie Jagellonu dinastijas valdnieki — Polijas karalis un Lietuvas dižkunigaitis Sigismunds II Augusts un viņa māsa Anna Jagailiete (Stefana Batorija sieva) bija valdnieki arī Latvijas teritorijā.
Jagellonu dinastijas valdniekiem izdevās stabilizēt viņu pakļautībā esošās Viduseiropas zemes, kas atradās nepārtrauktā Vācu ordeņa, Svētās Romas impērijas, Maskavas lielkņazistes (vēlāk Krievijas caristes) un Osmaņu impērijas interešu sadursmes zonā.
Jagellonu dinastijas valdnieku un valdnieču attēli
labot šo sadaļu-
Vladislavs II (1456—1516) — Čehijas un Ungārijas karalis
-
Bohēmijas un Ungārijas Anna (1503—1547) — Svētās Romas impērijas ķeizara Ferdinanda I sieva
-
Lajošs II (1506—1526) — Čehijas, Ungārijas un Horvātijas karalis, krita Mohāčas kaujā
-
Katrīna Jagailiete (1526—1583) — Somijas hercogiene, Zviedrijas karaļa sieva
-
Anna Jagailiete (1523—1596) — Polijas karalis, Stefana Batorija sieva
Atsauces
labot šo sadaļuŠim rakstam ir nepieciešamas atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz vienu atsauci. Diskusijā var parādīties dažādi ieteikumi. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Jagellonu dinastija" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Jagellonu dinastija.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)