Jūrasstagars
Jūrasstagars jeb jūras stagars (Spinachia spinachia) ir viena no stagaru dzimtas (Gasterosteidae) zivju sugām, kas ir vienīgā suga jūrasstagaru ģintī (Spinachia).[1] Sastopams Atlantijas okeāna un pieguļošo jūru Eiropas ziemeļdaļas piekrastēs.[2]
| Jūrasstagars Spinachia spinachia (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Starspures (Actinopteri) |
| Divīzija | Dzelkņstarzivis (Acanthopterygii) |
| Kārta | Asarveidīgās (Perciformes) |
| Dzimta | Stagaru dzimta (Gasterosteidae) |
| Ģints | Jūrasstagari (Spinachia) |
| Suga | Jūrasstagars (Spinachia spinachia) |
 Jūrasstagars Vikikrātuvē | |
Latvijā un Baltijas jūrā
labot šo sadaļuBaltijas jūrā jūrasstagars mājo gandrīz visā piekrastē, tomēr sastopams ļoti reti. Latvijas piekrastē 1980.—1990. gados zināmi tikai 3 noķeršanas gadījumi (pie Salacgrīvas un Kurzemes ziemeļu piekrastē). 1990. gadā noķerts arī Daugavas lejtecē pie Doles salas.[3] Jūrasstagars Latvijā ir aizsargājama zivju suga.[4] Kopš 1995. gada iekļauts Latvijas Sarkanās grāmatas reto sugu kategorijā.[3]
Izskats
labot šo sadaļu
Jūrasstagars neliela vai vidēji liela jūras zivs. Lielākais no visiem stagariem, kas sastopami Baltijas jūrā. Tā ķermeņa garums ir līdz 25 cm, svars 7,1 g, Baltijas jūrā līdz 13,5 cm.[3][5] Lielāo daļu no ķermeņa garuma aizņem astes stumbrs.[6]
Ķermenis slaids, vēderdaļā šķērsgriezumā piecšķautņains. Astes stumbrs ļoti garš un tievs. Gar ķermeni vairākas šķautņainu kaula plātnīšu rindas, kas tuvāk astei veido nepārtrauktas kaula bruņas. Galva gara ar piecstūrainu cauruļveida purnu. Mute maza, acis lielas. Pirms muguras spuras 14—17 (parasti 15) atsevišķi stāvoši īsi dzeloņi. Vēdera spuras reducējušās līdz vienam dzelonim un vienam mazam staram, atrodas aiz krūšu spurām. Muguras spura atrodas virs anālās spuras; tām abām ir trīsstūra forma un apmēram vienādi lielas. Astes spura liela, vēdekļveidīga.[3][5] Tēviņa krūšu spuras lielākas nekā mātītei.[2] Mugura un astes stumbrs zaļganbrūns, sāni zeltaini ar tumšām svītrām, vēders dzeltens. Muguras spuras un anālās spuras priekšējās malas melni brūnas vai ar melni brūniem plankumiem.[3]
Īpašības
labot šo sadaļu
Jūrasstagars mājo jūrā, galvenokārt uzturas piekrastē līdz 10 m dziļumā starp jūraszālēm. Ziemo nedaudz dziļāk. Barus neveido, pieaugušie īpatņi uzturas pa vienam vai pāros.[2][3]
Barība
labot šo sadaļuJūrasstagars barojas ar planktonu un nelieliem bezmugurkaulniekiem, galvenokārt ar vēžveidīgajiem (airkājvēžiem un sānpeldvēžiem).[2][3][6]
Vairošanās
labot šo sadaļuDzimumgatavību jūrasstagars sasniedz pirmajā gadā. Nārsto no aprīļa līdz jūnijam. Tēviņš starp jūraszālēm no augu gabaliņiem veido dūres lieluma, iegarenu ligzdu, tā parasti novietota nedaudz virs grunts. Ligzda kā ar līmi tiek sastiprināta ar īpašu nieru sekrētu. Mātītes auglība līdz 1000 ikriem. Ikrus nērš porcijās pa 150—200 ikriem katrā. Iespējams, ka vienā ligzdā ikrus nērš vairākas mātītes. Drīz pēc ikru nēršanas mātīte mirst. Tēviņš ligzdu ar ikriem apsargā, kā arī pievada ligzdai papildu skābekli. Mazuļi, atkarībā no ūdens siltuma, izšķiļas pēc 2—3 nedēļām. Tēviņš turpina apsargāt mazuļus, līdz ikra dzeltenuma maiss ir uzsūcies un tie sāk brīvi peldēt un baroties paši. Visticamākais, arī tēviņš drīz pēc tam mirst. Jūrasstagars var sasniegt 2 gadu vecumu.[2][3][6]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Fish Base: Genus: Spinachia
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 Fish Base: Spinachia spinachia (Linnaeus, 1758) Sea stickleback
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 3,5 3,6 3,7 Latvijas Daba: Jūrasstagars
- ↑ «Latvijas apdraudetās un aizsargajamās zivis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 8. martā. Skatīts: 2019. gada 22. februārī.
- ↑ 5,0 5,1 MarLIN: Fifteen-spined stickleback (Spinachia spinachia)
- ↑ 6,0 6,1 6,2 Nature Gate: Fifteen-spined stickleback