Asarveidīgās
Asarveidīgās jeb asarveidīgās zivis (Perciformes) ir īsto kaulzivju (Teleostei) kārta, kas pieder dzelkņstarzivju divīzijai (Acanthopterygii). 2016. gadā, balstoties uz ģenētiskajiem pētījumiem, kārtai tika veikta nozīmīga revīzija, to padarot monofilētisku. Saskaņā ar jauno sistemātiku kārta apvieno 61 zivju dzimtu, kas tiek iedalītas 9 apakškārtās.[1]
| Asarveidīgās Perciformes (Johnson, 1993) | |
|---|---|
 Dzeltenais asaris (Perca flavescens) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Starspures (Actinopteri) |
| Divīzija | Dzelkņstarzivis (Acanthopterygii) |
| Apakšdivīzija | Asarveidīgo apakšdivīzija (Percomorphaceae) |
| Sērija | Asarveidīgo sērija (Eupercaria) |
| Kārta | Asarveidīgās (Perciformes) |
 Asarveidīgās Vikikrātuvē | |
Kopējās iezīmes
labot šo sadaļuAsarveidīgajām zivīm galvenā, kopējā pazīme ir muguras spuras un anālā spuras, kas sadalītas divās daļās. Priekšdējai spuras daļai ir asi stari, aizmugurējai mīksti. Abas daļas var būt dalēji savienotas vai pilnībā atdalītas. Vēdera spurām ir viens ass stars un līdz skaitā pieciem mīksti stari. Šīs spuras asarveidīgajām zivīm novietotas izteikti uz priekšu — zem zoda vai vēdera. Zvīņas parasti ir ktenoidālas, lai gan reizēm tās ir gludas.
Sistemātika
labot šo sadaļu- Asarveidīgo zivju kārta (Perciformes)[1]
- Akmensasaru apakškārta (Serranoidei)
- Asaru apakškārta (Percoidei)
- Bembropu apakškārta (Bembropoidei)
- Jūras gailīšu apakškārta (Triglioidei)
- Mazo platgalvju apakškārta (Normanichthyoidei)
- Nototēniju apakškārta (Notothenioidei)
- Plakangalvju apakškārta (Platycephaloidei)
- Platgalvju apakškārta (Cottoidei)
- Skorpēnzivju apakškārta (Scorpaenoidei)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «Phylogenetic classification of bony fishes, 2016». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 22. martā. Skatīts: 2019. gada 13. februārī.