Atvērt galveno izvēlni

Asarveidīgās jeb asarveidīgās zivis (Perciformes) ir īsto kaulzivju (Teleostei) kārta, kas pieder dzelkņstarzivju divīzijai (Acanthopterygii). 2016. gadā, balstoties uz ģenētiskajiem pētījumiem, kārtai tika veikta nozīmīga revīzija, to padarot monofilētisku. Saskaņā ar jauno sistemātiku kārta apvieno 61 zivju dzimtu, kas tiek iedalītas 9 apakškārtās.[1]

Asarveidīgās
Perciformes (Johnson, 1993)
Dzeltenais asaris (Perca flavescens)
Dzeltenais asaris (Perca flavescens)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseStarspures (Actinopteri)
DivīzijaDzelkņstarzivis (Acanthopterygii)
ApakšdivīzijaAsarveidīgo apakšdivīzija (Percomorphaceae)
SērijaAsarveidīgo sērija (Eupercaria)
KārtaAsarveidīgās (Perciformes)
Asarveidīgās Vikikrātuvē

Kopējās iezīmesLabot

Asarveidīgajām zivīm galvenā, kopējā pazīme ir muguras spuras un anālā spuras, kas sadalītas divās daļās. Priekšdējai spuras daļai ir asi stari, aizmugurējai mīksti. Abas daļas var būt dalēji savienotas vai pilnībā atdalītas. Vēdera spurām ir viens ass stars un līdz skaitā pieciem mīksti stari. Šīs spuras asarveidīgajām zivīm novietotas izteikti uz priekšu — zem zoda vai vēdera. Zvīņas parasti ir ktenoidālas, lai gan reizēm tās ir gludas.

SistemātikaLabot

AtsaucesLabot

Ārējās saitesLabot