Jānis Vagners
Jānis Vagners (1869. gada 26. novembris — 1955. gada 10. janvāris) bija latviešu jurists un politiķis. Bijis Rīgas domes deputāts, kā arī nedemokrātiski ievēlētās Tautas Saeimas prezidija loceklis.
Jānis Vagners | |
---|---|
Tautas Saeimas deputāts | |
| |
Dzimšanas dati |
1869. gada 26. novembrī Iecavas pagasts, Bauskas apriņķis, Kurzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Latvija) |
Miršanas dati |
1955. gada 10. janvārī (85 gadu vecumā) Rīga, Latvijas PSR |
Tautība | latvietis |
Politiskā partija | Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija, Latvijas Komunistiskā partija |
Profesija | jurists |
Augstskola | Pēterburgas Universitāte |
Biogrāfija
labot šo sadaļuJānis Vagners piedzima 1869. gada 26. novembrī Iecavas pagasta "Lielratniekos".[1][2] Studējis tieslietas Pēterburgas Universitātē.[2] Bijis zvērināta advokāta Pētera Stučkas palīgs.[2]
Bija jaunstrāvnieks. 1903. gadā kļuva par Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) biedru.[1] Piedalījies 1905. gada revolūcijā, revolucionārā komiteja viņu iecēla par Bauskas gubernatoru.[2] 1906. gada janvārī pametis Latviju, jo viņam draudēja nāvessods. Sākotnēji pārcēlies uz Somiju, pēc tam caur Zviedriju un Vāciju pārcēlies uz Šveici. Pēc Pirmā pasaules kara beigām 1918. gadā atgriezies Rīgā, strādājis par advokātu.[2]
Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā kļuva par nedemokrātiski ievēlētās Tautas Saeimas deputātu un prezidija locekli.[1] Tajā pašā gadā kļuva par Latvijas PSR Senāta virsprokuroru. Vācu okupācijas laikā arestēts un nogādāts Rīgas Centrālcietumā. 1944. gadā nogādāts darba nometnē Vācijā.[1]
Miris 1955. gada 10. janvārī Rīgā.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 «Vāgners Jānis». Letonika. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. Marts. Skatīts: 2013. gada 22. augustā.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 «Jānis Vāgners». Tieslietu Vēstnesis. 1940. gada 1. septembrī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 28. Aprīlis. Skatīts: 2013. gada 22. augustā.