Jānis Puksis

Jānis Puksis (1895—1941) bija Latvijas armijas virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks. Pēc Latvijas okupācijas un aneksijas apcietināts un nošauts.

Jānis Puksis Personīgā informācija Dzimis 1895. gada 27. janvārī Jērcēnu pagasts, Vidzemes guberņa (tagad Latvija) Miris 1941. gada 16. oktobrī (46 gadi) Komunarkas poligonā pie Maskavas, PSRS (tagad Krievija) Tautība latvietis Dzīvesbiedre Vilma Amālija Ozoliņa (Ozola)

Militārais dienests Dienesta pakāpe pulkvedis Dienesta laiks 1915.—1941. Valsts Krievija Latvija PSRS Struktūra Sauszemes karaspēks Kaujas darbība Pirmais pasaules karš, Latvijas brīvības cīņas Apbalvojumi Lāčplēša Kara ordenis (Nr.3/1138)

Dzīvesgājums

Dzimis 1895. gada 27. janvārī Jērcēnu pagastā zemnieka ģimenē. Mācījās Priekuļu lauksaimniecības skolā. Pēc Pirmā pasaules kara sākuma 1915. gada 15. maijā iesaukts Krievijas Impērijas armijā, dienēja latviešu strēlnieku Rezerves bataljonā. 1917. gada 30. aprīlī beidza Gatčinas praporščiku skolu. Piedalījās kaujās 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulka sastāvā. 1917. gada 2. septembrī piedalījās Mazās Juglas kaujā pie Ikšķiles, apbalvots ar Staņislava III šķiras ordeni un Jura krusta IV šķiru. Iskolata varas laikā 1917. gada 1. novembrī arestēts un ieslodzīts Valmieras cietumā. Pēc atbrīvošanas devās uz Petrogradu, kur 1918. gada janvārī piedalījās Padomju Krievijas valdības un Krievijas Satversmes sapulces aizstāvēšanā. Vitebskas Latviešu kareivju nacionālās savienības uzdevumā atgriezās Vidzemē nacionālo karavīru grupu organizēšanai, operācijas "Dūres sitiens" laikā 1918. gada februārī krita vācu gūstā.

Latvijas brīvības cīņu laikā 1919. gada 6. janvārī iestājās Latvijas zemessardzē un 7. februārī piedalījās kaujā pie Lēnes muižas. 1919. gada aprīlī viņu iecēla par 3. eskadrona vada komandieri. Pēc uzvaras pār Bermonta armiju viņu 1919. gada 18. decembrī paaugstināja par virsleitnantu, no 1921. gada 21. martā par kapteini un Jātnieku pulka eskadronā komandieri. Vēlāk paaugstināts līdz pulkvedim.

Otrā pasaules kara sākumā 1939. gadā viņš bija Armijas apmācības daļas priekšnieks. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada 3. septembrī viņu iecēla par Sarkanās armijas 24. Latvijas teritoriālā korpusa 183. strēlnieku divīzijas 20. jātnieku pulka komandieri. 1940. gada decembrī pulku izformēja.

1941. gada 20. maijā viņu apcietināja, 1941. gada 18. jūlijā PSRS Augstākās tiesas kara kolēģija (ВКВС СССР) viņam piesprieda nāves sodu, ko izpildīja 1941. gada 16. oktobrī Komunarkas masu kapos Maskavas tuvumā.

Apbalvojumi

• Lāčplēša Kara ordenis III šķira,
• Triju Zvaigžņu ordenis, IV un V šķira
• Viestura ordenis, III šķira