Jānis Pieče
Jānis Pieče (Peče) (krievu: Ян Яковлевич Пече/Янис Екабович Пиече; dzimis 1881. gada 17. decembrī, miris 1942. gada 24. novembrī) bija latviešu izcelsmes revolucionārs, viens no boļševiku sacelšanās līderiem Maskavā 1917. gada oktobrī.
|
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis Tadaiķu pagastā, dzīvoja un strādāja Liepājā. 1903. gadā iestājās sociāldemokrātu organizācijā (vēlāk — LSDSP). 1905. gada revolūcijas laikā darbojās LSDSP Liepājas komitejā, pēc revolūcijas sakāves darbojās Rīgā, Mikolajivā, Maskavā. 1914. gadā arestēts un izsūtīts uz Narimu. 1916. gadā izbēga un darbojās Samarā un Rostovā pie Donas. Pēc Februāra revolūcijas kļuva par boļševiku partijas Maskavas komitejas locekli. Nodarbojās ar Sarkanās gvardes organizēšanu un bija Maskavas Sarkanās gvardes štāba loceklis. 1919. gadā bija Padomju Latvijas armijas Revolucionārās Kara padomes loceklis. Pēc LSPR sagrāves atgriezās KPFSR. 1927. gadā devās pensijā.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Jāņa Piečes atmiņas Красная гвардия в Москве в боях за Октябрь (Sarkanā gvarde Maskavā cīņās par Oktobri) (krieviski)
Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |