Izvaltas baznīca
Izvaltas Svētās Annas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Krāslavas novada Izvaltas pagasta centrā Izvaltā.
| Izvaltas Svētās Annas Romas katoļu baznīca | |
|---|---|
 Izvaltas katoļu baznīca | |
  Izvaltas baznīca | |
| Pamatinformācija | |
| Atrašanās vieta |
 Latvija, Izvaltas pagasts, Izvalta |
| Koordinātas | 55°57′17″N 27°01′06″E / 55.95472°N 27.01833°EKoordinātas: 55°57′17″N 27°01′06″E / 55.95472°N 27.01833°E |
| Piederība konfesijai | Romas katoļu baznīca |
| Iesvētīšanas gads | 1897 |
| Baznīcas vai organizācijas statuss | Rēzeknes-Aglonas diecēze |
| Statuss | baznīca |
| Vadība | prāvests Māris Laureckis |
| Arhitektūras apraksts | |
| Fasādes virziens | R |
| Celtniecības beigas | 1896 |
| Specifikācija | |
| Garums | 20m |
| Platums | 18m |
| Būvmateriāli | sarkani ķieģeļi un betona ķieģeļi |
Vēsture
labot šo sadaļuIzvaltas pirmā katoļu koka baznīca par muižkunga Alfona Lacka līdzekļiem tika uzcelta 1625. gadā. Tā tika nodota Daugavpils jezuītu apkalpošanā uz mūžīgiem laikiem. 18. gadsimtā dievnamu pārbūvēja un Livonijas bīskaps sufragans Antons Ostrovskis to konsekrēja Svētā Erceņģeļa Miķeļa godam.
Pašreizējā mūra baznīca vecās, pussabrukušās baznīcas vietā ir uzcelta 1896. gadā prāvesta Ādama Baltejus darbības laikā par draudzes līdzekļiem. Uz šo dievnamu tika pārnestas gleznas un citi vērtīgi liturģiskie priekšmeti, kuru vidū minama Tērbatas brīnumdarītājas Jaunavas Marijas glezna. 1941. gadā baznīca nodega, aizgāja bojā arī Dievmātes glezna. Dievnama atjaunošanas darbi norisa prāvesta Ostrovska vadībā — tika uzlikts jumts, atjaunoti torņi un ierīkoti altāri. Baznīcas atjaunošanas laikā dievkalpojumi notika blakus mājā, kas nodega 1944. gadā. Prāvesta J. Pudža darbības laikā baznīcai tika ielikti griesti, uzmests apmetums, iegādātas krustaceļa gleznas. Prāvesta P. Koroševska kalpošanas laikā dievnamam uzlika cinkotā skārda jumtu un ieklāja cementa flīžu grīdu.[2] Pie baznīcas atrodas krusts ar piemiņas plāksni, kas tāpat kā baznīca ir nozīmīgs kultūras piemineklis.[3]
Draudze
labot šo sadaļuDraudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Ernests Jansons.[1] Izvaltas draudze veidojās jau 1635. gadā, kad jezuīti Izvaltā nodibināja misiju punktu. Kad 1820. gadā jezuītus no Krievijas Impērijas, kuras sastāvā bija Izvalta, draudzi sāka apkalpot laicīgie priesteri. Draudzē ir aptuveni 1000 ticīgo.[4] Draudzei ir trīs kapsētas — Izvaltas kapsēta, Suveizdišku kapsēta, Rimšānu kapsēta.
Draudzes lielākie svētki
labot šo sadaļuDraudzes lielākie svētki ir Jaunavas Marijas pasludināšanas svētki, Vissvētākās Jēzus Sirds svētki, Svētās Annas svētki, Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki, Jaunavas Marijas dzimšanas dienas svētki, Svētā Erceņģeļa Miķeļa svētki, Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas svētki.
Tehniska informācija
labot šo sadaļuIzvaltas baznīca ir sarkanu ķieģeļu-mūra krustveida trīsnavu celtne ar diviem torņiem, cinkotā skārda jumtu un cementa flīžu grīdu. Tā ir 20 metrus gara un 18 metrus plata. Ap baznīcu ir mūra žogs ar ķieģeļu stabiem.
Interjers
labot šo sadaļuGalvenajā altārī ir Svētās Annas ar Jaunavu Mariju glezna.
Ārējās saites
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «www.katolis.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 16. decembrī. Skatīts: 2012. gada 5. janvārī.
- ↑ Jānis Cakuls. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 1997. 171.lpp.
- ↑ «www.izvalta.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 1. oktobrī. Skatīts: 2012. gada 5. janvārī.
- ↑ www.kraslavasrajons.lv[novecojusi saite]