Izjaslavs Vladimirovičs
Izjaslavs Vladimirovičs (baltkrievu: Ізяслаў Уладзіміравіч; krievu: Изяслав Владимирович; ap 878/79—1001) bija Polockas Rurikoviču dinastijas pamatlicējs, kas valdīja no 989. līdz 1001. gadam.
Izcelsme
labot šo sadaļuIzjaslavs bija Rurika dinastijas Novgorodas rūsu kņaza Vladimira (senskandināvu: Valdemarr, senaustrumslāvu: Volodimir, mūsdienu krievu transkripcijā Vladimirs Svjatoslavičs (Владимир Святославич)) un Polockas ķēniņa Ragnvalda meitas Ragnhildas (Rognedas) dēls. Vladimirs strīdā nogalināja Ragnvaldi un divus viņa dēlus, bet meitu aizveda sev līdzi. 878. vai 879. gadā Ragnhildai piedzima dēls, ko nosauca par Izjaslavu.
980. gadā Vladimirs sakāva savu brāli Jaropolku un kļuva par Kijevas lielkņazu. 985. gadā lielkņazs Vladimirs vadīja karagājienu pret Volgas bulgāriem un hazāriem un apprecējās ar bulgāru valdnieka meitu. Pēc senkrievu hroniku ziņām 987. gada Ragnhildu apsūdzēja mēģinājumā nogalināt Valdemāru un kopā ar dēlu aizsūtīja atpakaļ uz dzimto pusi, kur viņa apmetusies pilskalnā Daugavas krastos (iespējams, Krāslavā). 988. gadā lielkņazs Vladimirs apprecēja Bizantijas imperatora meitu un pārgāja kristietībā.
Arī Ragnhilda kristījās un iestājās pie Polockas celtajā klosterī, kuru 986. gadā pēc Konstantinopoles imperatora rīkojuma bija dibinājis vikings Torvalds Kodransons.[1]
Par Polockas kņazu 989. gadā kļuva Izjaslavs, kurš daudz darīja kristietības atbalstam un 992. gadā nodibināja Polockas bīskapiju. Novgorodā atrasts viņa zīmoga nospiedums pie kāda rīkojuma. Pēc Izjaslava nāves 1001. gadā par Polockas kņaziem kļuva divi viņa dēli — Vseslavs (1001) un Bračislavs (1003).
Rurika dinastijas valdnieks | ||||
---|---|---|---|---|
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||||
Priekštecis: Ragnhilda (Rogneda) - vietvalde |
Polockas kņazs 989.-1001. |
Pēctecis: Vseslavs Izjaslavičs |
Literatūra
labot šo sadaļu- Janet Martin. Medieval Russia 980-1584 Cambridge University Press, 1995
Skatīt arī
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Рюрик Людбрандсон и Торвальд Кодранссон: первые белорусские святые. Михаил Голденков, "Новая Европа" 19.03.2007». Arhivēts no oriģināla, laiks: 23.03.2016. Skatīts: 26.03.2012.
Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |