Pleskavas aplenkums (1269)

1269. gada Pleskavas aplenkums notika 1269. gada martā Lietuvas-Livonijas kara (1262—1282) laikā kā atbildes karagājiens pēc krievu karaspēka iebrukuma Igaunijā un Rakveres kaujas iepriekšējā gada februārī.

Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Livonijas ordeņa karaspēks devās uz Pleskavu (Pskov).

Pleskavas kremļa modelis. Priekšplānā Daumanta pilsēta, kuru bija ieņēmuši aplencēji.

Pleskavas kremļa Daumanta sienas mūsdienu attēls. Pa kreisi Daumanta tornis.

Pēc Izborskas nodedzināšanas un nesekmīga Pleskavas kremļa aplenkuma Livonijas armija atkapās pāri Pleskavas ezeram un noslēdza miera līgumu ar Novgorodas kņaza vietnieku Juriju, kā rezultātā Novgoroda izstājas no kara un noslēdza miera līgumu ar Livonijas ordeņa mestru. Lietuvas dižkunigaitija Traidena vadībā turpināja karu.

Livonijas karaspēks

Livonijas konfederācijas karaspēkā bija 180 Livonijas ordeņa un Dāņu Igaunijas bruņinieku un ap 18 000 letu, līvu un igauņu karavīru, kas "zirgos bija atjājuši, ko segām bija rotājuši pēc bruņinieku parauga". Karagājienā piedalījās arī ap 9000 karavīru, kas bija ieradušies no kuģiem (schiflûte — "kuģinieki").

Atskaņu hronikas vēstījums

Laikā, kad zemē valdīja posts, Livonijas mestrs kopā ar ordeņa padomi nosprieda, ka ir jādodas karagājienā pret krieviem, kam ar prieku piekrita Dānijas ķēniņa vasaļi Igaunijā. No Livonijas zemes pamatiedzīvotājiem tika mobilizēts ap astoņpadsmit tūkstošus vīru stiprs jātnieku karaspēks. Ar kuģiem ieradās vēl deviņi tūkstoši karotāju.

Pie krievu zemes robežas karaspēku sadalīja vairākos pulkos un vadību uzņēmās mestrs Oto fon Luterbergs. Viņi uzbruka Izborskas cietoksnim un to nodedzināja, pēc tam pulki devās uz Pleskavu, kuru tās aizstāvji paši aizdedzināja un patvērās kremlī. Livonijas karaspēks aplenca cietoksni. No Novgorodas palīgā pils aizstāvjiem ieradās karaspēks, bet "tie bij no brāļiem nobijušies". Aukstuma un lietus dēļ uzbrucēji pārtrauca aplenkumu un ar kuģiem pāri Pleskavas ezeram un pa sauszemi atgriezās savā zemē.

Livonijas mestra nometnē ieradās Novgorodas vietvalža kņaza Jurija (rûßisch vurste Juries genant). sūtnis un ierosināja viņu ierasties uz miera sarunām. Mestrs kopā ar bruņiniekiem un strēlniekiem devās atpakaļ pāri ezeram, kur tie ar Novgorodas kņaza vietnieku noslēdza "labu mieru", lielu vērību veltot tirdzniecības sakaru attīstībai.

Novgorodas hronikas vēstījums

Visu svēto dienā vācieši ar lieliem spēkiem atnāca uz Pleskavu un uzbruka pilsētai un neko nepanāca, bet daudz cieta un stāvēja desmit dienas. Novgorodas vīri ar kņazu Juriju tos aizdzina, daži steigā aizjāja ar zirgiem un citi devās prom ar laivām. Kad vācieši saprata novgorodiešu spēku, viņi pārbēga pāri upei. Novgorodas vīri noslēdza miera līgumu ar visiem saviem nosacījumiem.

Skatīt arī

• Livonijas krusta kari