Idžma

Idžma (arābu: إجماع) tiek skatīta kā „kopīga vienprātība musulmaņu kopienā”. Vienā no pantiem ir teikts „Tas, ko musulmaņi uzskata par taisnīgu, ir taisnīgs arī Allaham”. Šāds traktējums ļāva un arī tagad ļauj islāma doktoriem veidot jaunas tiesību normas, kuras ir pielāgotas mainīgajiem dzīves apstākļiem. Dažu šiītu noraidīta, Idžma tomēr tiek uzskatīta par trešo musulmaņu tiesību avotu. Daudzi zinātnieki vienprātīgi uzskata, ka Idžma tiek izmantota, lai padziļinātu un attīstītu dievišķo avotu leģitīmo tulkošanu. Savas leģitīmās saiknes ar Korānu un Sunnu Idžma ieguva tikai pēc pravieša nāves ar virkni noteikumu. Idžma var būt strikti izteikta vai paredzama, bet tās spēks ir krietni mazāks.

Daļa no kategorijas: Islāms Ticības uzskati (akīda) Dievs · Islāma monoteisms Eņģeļi  · Dieva Grāmatas Nākamā dzīve · Kadars Muhameds · Pārējie pravieši Prakse Ticības apliecinājums · Lūgšana Gavēnis · Labdarība · Svētceļojums Svētie raksti un likumi Korāns · Sunna · Hadīts Fikhs · Šariats Vēsture un vadītāji Vēstures hronoloģija · Sahaba Sunnīti · Šiīti Kalamisti · Sūfiji Rašidūni · Šiītu imāmi Kultūra un sabiedrība Pētniecība · Dzīvnieki · Māksla Kalendārs · Bērni Demogrāfija · Svētki Mošejas · Filozofija Zinātne · Sievietes Politika · Sludināšana Islāms un citas reliģijas Kristietība · Jūdaisms Hinduisms · Sikhisms · Džainisms Skatīt arī Kritika · Islāmafobija Islāma terminu rādītājs

Lai tiesību normu varētu izdot pamatojoties uz Idžmu, nav nepieciešams, lai to akceptētu visi ticīgie. Pietiek, ka to akceptē kompetentu cilvēku apvienība (mudžtahidi, fakihi). Viņu vienprātība var piešķirt normai likuma spēku.