Irlavas skolotāju seminārs

Irlavas skolotāju seminārs (vācu: Das Lehrerseminar der Kurländischen Ritterschaft in Irmlau) bija privāta mācību iestāde Irlavas pagastā no 1840. līdz 1900. gadam, kuras pamatuzdevums bija sagatavot latviešu skolotājus Kurzemes guberņas skolu vajadzībām. Semināra ēkas no 1839. līdz 1841. gadam par saviem līdzekļiem cēla un līdz 1900. gadam uzturēja Kurzemes bruņniecība. Šajā laikā seminārā izglītību ieguva 853 audzēkņi, no kuriem vairāk kā 700 vēlāk strādāja par skolotājiem.

Irlavas skolotāju semināra ēka 2016. gadā

Vēsture

Bijušā Irlavas skolotāju semināra ēka (pēc 1930).

Par Kurzemes skolotāju izglītības pamatlicēju uzskatāms Cīravas luterāņu draudzes mācītājs Johans Kristaps Volters, kas ar Cīravas muižas īpašnieka Manteifeļa palīdzību 1832. gadā nodibināja skolu, kurā sagatavoja skolotājus Kurzemes tautskolām. Tomēr Cīravas — Dzērves skola nespēja nodrošināt skolotāju sagatavošanu visai Kurzemes guberņai. Tādēļ 1835. gadā Kurzemes landtāgs uzdeva īpašai komisijai iepazīties ar J.Voltera skolu plānu, kuru viņš bija izveidojis pēc Prūsijas skolu sistēmas parauga. 1836. gada 30.aprīlī landtāgs apsprieda barona Mirbaha ziņojumu par skolu jautājumu, kurā bija uzsvērta zemnieku izglītošanas nepieciešamība, lai viņi rezultatīvāk vadītu savas saimniecības. Mirbahs ieteica landtāgam pieņemtu lēmumu par skolotāju semināra izveidošanu Kurzemes guberņā, kamēr Krievijas valsts varas iestādes nav iesaistījušās šī jautājuma risināšanā. Pēc viņa padoma iekārtoja Valdheimas skolotāju semināru netālu no Irlavas muižas, kuru atvēra 1840. gadā. Par semināra direktoru no Prūsijas ataicināja Kārli Sadovski.

Seminārs sastāvēja no divgadīgas draudzes skolas apkārtējo pagastu bērniem, ko gadā ieguva apmēram 100 bērni, bet semināra augstākajā nodaļā sagatavoja skolotājus, un tajā mācījās līdz 30 studentu. Uzņemamo semināristu skaitu noteica konkrēti apstākļi un netika piedāvāts stingri noteikts apmācības laiks — izglītotākie un spējīgākie mācījās tikai gadu vai divus, bet vājāk sagatavotie studēja ilgāk nekā trīs gadus.

Kā mācību priekšmeti seminārā bija krievu, latviešu un vācu valodas, pedagoģija, rēķināšana, ģeometrija, vispārēja vēsture un Krievijas vēsture, vispārējā un Krievijas ģeogrāfija, dabas mācība, fizika, mūzika, dziedāšana, zīmēšana, glītrakstīšana, vingrošana un dārzkopība. Visi priekšmeti, izņemot reliģiju, vācu un latviešu valodu, sākumā tika mācīti vācu, pēc pārkrievošanas politikas sākuma 1870. gados — krievu valodā. Viens no izcilākajiem Irlavas semināra skolotājiem bija ērģelnieks, dziesmu svētku virsdiriģents un mūzikas attīstības veicinātājs Jānis Bētiņš (1830—1912). 1868. gadā tika izveidots Irlavas jauktais koris J. Bētiņa vadībā, kas bija viens no pirmajiem koriem Kurzemē, kas piedalījās gan Kurzemes dziesmu svētkos Dobelē 1870. gadā, gan Pirmajos Vispārējos dziedāšanas svētkos Rīgā 1873. gadā.

Baltijas pārkrievošanas laikā 1900. gadā ar Kurzemes landtāga lēmumu semināru Irlavā slēdza. No 1920. līdz 1944. gadam bijušajā semināra ēkā izvietoja Irlavas mazgadīgo noziedznieku zemkopības un amatniecības koloniju, kuras direktors līdz 1925. gadam bija Indriķis Palēvičs. 1946. gadā šeit izvietoja Raiņa vārdā nosaukto bērnunamu, 1972. gadā uzcēla jaunu dzīvojamo korpusu audzēkņiem un daudzdzīvokļu namu darbiniekiem.

Semināra audzēkņi

Seminārā mācījās literatūrvēsturnieks un rakstnieks Ludis Bērziņš, ērģelnieks un diriģents Jānis Bētiņš, latviešu fotomākslas viens no pamatlicējiem Mārtiņš Buclers, zinātnieks un publicists Pauls Dauge, luterāņu mācītājs Frīdrihs Freibergs, ērģelnieks un diriģents Jānis Kade, dzejnieks Atis Ķeniņš, folklorists Ansis Lerhis-Puškaitis, komponists un ērģelnieks Oskars Šepskis, komponists un diriģents Ernests Vīgners, literatūrvēsturnieks Teodors Zeiferts.

Literatūra

• Arthur Hoheisel. Das lettische Lehrerseminar der Kurländischen Ritterschaft in Irmlau. JbbaltD 47 (2000), S. 33-41.
• Irlavas skolotāju seminārs / [Iveta Ķestere] // Latvijas enciklopēdija. — Rīga: Valērija Belokoņa izd., 2005. — 3.sēj.: I-Latv, [83.]lpp.

Skatīt arī

• Vidzemes skolotāju seminārs
• Baltijas skolotāju seminārs