Svešvārds jeb internacionālisms ir no citas valodas aizgūts vārds ar vienādu pamatnozīmi un līdzīgu skanējumu, ko lieto daudzās valodās.[1] Svešvārdus par internacionālismiem dēvē plašās izplatības dēļ.[2] Svešvārdu nozīmi var noskaidrot svešvārdu vārdnīcā.[3]

Izdevniecības "Avots" izdota svešvārdu vārdnīca

Svešvārdu pazīmes

labot šo sadaļu

Svešvārdus var atšķirt no latviešu valodas vārdiem pēc dažādām pazīmēm:

  • īss patskanis o (polise, rokoko, rokāde);
  • garš patskanis o (solo, opera, kino, tenors);
  • līdzskanis h (halva, horoskops, ahāts);
  • līdzskanis f (filma, afēra, benefice);
  • bieži var nebūt latviešu valodai raksturīgā pirmās zilbes uzsvēruma;
  • nelatviskas izskaņas, piemēram, -ācija (koncentrācija, organizācija), -āde (olimpiāde, šokolāde), -ants/-e (debitants, konsultante), -orija (observatorija, auditorija), -īvs/-a (aktīvs, pasīva), -ārs/-a (literārs, regulāra), -ozs/-a (kuriozs, grandioza) u. c.;
  • daļa vārdu ir nelokāmi (depo, indigo, haki, domino, ragū).[4]
  1. Santa Grigus, Baiba Zeiļaka. Valodas labirinti 7. klasei. Zvaigzne ABC, 2007. 17. lpp.
  2. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 25. septembrī. Skatīts: 2016. gada 26. septembrī.
  3. http://www.uzdevumi.lv/p/latviesu-valoda/5-klase/vardu-krajums-6929/re-adbda50c-2692-4235-b056-a53922bea542
  4. Santa Grigus, Baiba Zeiļaka. Valodas labirinti 7. klasei. Zvaigzne ABC, 2007. 19. lpp.