Informatīvais karš (angļu: information warfare) ir koncepcija, kas ietver informācijas un komunikāciju tehnoloģiju izmantošanu, lai iegūtu konkurences priekšrocības pār pretinieku. Informatīvais karš ir manipulēšana ar informāciju, kurai uzticas mērķis, lai tas pieņemtu lēmumus pretēji savām interesēm.

Birojs, ko Krievijas interneta brigādes izmantoja iebrukuma laikā Ukrainā

Informatīvais karš var ietvert taktiskās informācijas vākšanu, savas informācijas ticamības nodrošināšanu, propagandas vai dezinformācijas izplatīšanu, lai demoralizētu vai manipulētu ar pretinieku un sabiedrību. Tas ir cieši saistīts ar psiholoģisko karu.

Saskaņā ar NATO formulējumu "Informatīvais karš ir operācija, kas tiek veikta, lai gūtu informatīvu pārsvaru pār pretinieku".[1]

Krievijas—Ukrainas karš

labot šo sadaļu

2022. gadā Ukrainas bruņotie spēki ir izmantojuši Krievijas komunikāciju sistēmu nepilnības, ļaujot tiem pieslēgties Ukrainas tīkliem, izveidot savienojumu un nodrošināt komunikāciju. Turklāt UBS noklausās un pārtrauc komunikāciju svarīgā sarunas posmā.

Lai gūtu atbalstu pirms iebrukuma Ukrainā, Krievija uzturēja naratīvu, ka Ukrainas valdība veic vardarbību pret saviem krievvalodīgajiem iedzīvotājiem. Publicējot lielu daudzumu dezinformācijas internetā, šis alternatīvais naratīvs tika pārņemts meklēšanas rezultātos, piemēram, Google News.[2]

Krievijas iejaukšanās ārvalstu vēlēšanās

labot šo sadaļu

Krievijas iejaukšanās ārvalstu vēlēšanās, jo īpaši Krievijas iejaukšanās 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanās, tiek dēvēta par informatīvo karu.[3]

  1. «MEDIA – (DIS)INFORMATION – SECURITY».
  2. Jessica Brandt and Valerie Wirtschafter. «The surprising performance of Kremlin propaganda on Google News». Brookings (en-US), 2022-03-01. Skatīts: 2023-06-17.
  3. Delfi. «ASV vēlas informāciju par Krievijas iejaukšanos vēlēšanās; piedāvā 10 miljonu dolāru lielu atlīdzību». www.delfi.lv (latviešu), 2022-07-29. Skatīts: 2023-06-17.

Ārējās saites

labot šo sadaļu