Indijas štati un teritorijas
Indijas pirmā līmeņa administratīvais iedalījums
(Pāradresēts no Indijas štats)
Indijas štati un teritorijas veido Indijas pirmā līmeņa administratīvo iedalījumu. Kopā ir 29 štati un 9 savienotās teritorijas. Vēlētas likumdevējas vara un pārvalde, kas veidota pēc Vestminsteras modeļa ir visiem štatiem un divām no savienības teritorijām — Pudučerri un Deli Valsts galvaspilsētas teritorijai. Pārējo savienības teritoriju tiešo pārvaldību veic Centra iecelti administratori. Pēc Štatu Reorganizācijas likuma pieņemšanas 1956. gadā, štatus veidoja uz valodu pamata.[1] Kopš tā laika šī struktūra kopumā ir palikusi nemainīta. Katrs štats vai savienības teritorija ir sadalīti administratīvajos iecirkņos.[2] Iecirkņi, savukārt, ir tālāk iedalīti tehsilos un, visbeidzot — ciematos.
|
|
Štati
labot šo sadaļu| Karte | Štats | Nosaukums hindu valodā |
Administratīvais centrs |
Platība (km²) | Iedzīvotāju skaits (2011)[3] |
Izveidots | Distriktu skaits |
ISO 3166-2 |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
.svg) |
Arunāčala Pradēša | अरुणाचल प्रदेश | Itānagara | 83 743 | 1 382 611 | 1987. gada 20. februāris | 19 | IN-AR |
.svg) |
Asama | आसाम | Dispura | 78 438 | 31 205 576 | 1947. gada 15. augusts | 27 | IN-AS |
 |
Āndhra Pradēša | অন্ধ্ৰপ্ৰদেশ | Haidarābādu | 160 205 | 49 386 799 | 1956. gada 4. janvāris | 13 | IN-AP |
.svg) |
Bihāra | बिहार | Patna | 94 163 | 103 804 637 | 1912. gads | 38 | IN-BR |
.svg) |
Čhatīsgarha | छत्तीसगढ़ | Raipura | 135 194,5 | 25 545 198 | 2000. gada 1. novembris | 27 | IN-CT |
.svg) |
Džhārkhanda | झारखंड | Rānčī | 79 714 | 32 988 134 | 2000. gada 15. novembris | 24 | IN-JH |
.svg) |
Goa | गोआ | Panadži | 3 702 | 1 457 723 | 1987. gada 30. maijs | 2 | IN-GA |
.svg) |
Gudžarāta | ગુજરાત | Gāndhīnagara | 196 024 | 60 383 628 | 1960. gada 1. maijs | 33 | IN-GJ |
.svg) |
Harjāna | हरियाणा | Čandīgarha | 44 212 | 25 351 462 | 1966. gada 1. novembris | 21 | IN-HR |
.svg) |
Himāčala Pradēša | हिमाचल प्रदेश | Šimla | 55 673 | 6 856 509 | 1971. gada 25. janvāris | 12 | IN-HP |
.svg) |
Karnātaka | ಕರ್ನಾಟಕ | Bengalūru | 191 791 | 61 130 704 | 1956. gada 1. novembris | 30 | IN-KA |
.svg) |
Kerala | കേരളം | Trivandruma | 38 863 | 33 387 677 | 1956. gada 1. novembris | 14 | IN-KL |
.svg) |
Madhja Pradēša | मध्य प्रदेश | Bhopāla | 308 245 | 72 597 565 | 1956. gada 1. novembris | 51 | IN-MP |
.svg) |
Mahārāštra | महाराष्ट्र | Mumbaja | 307 713 | 112 372 972 | 1960. gada 1. maijs | 36 | IN-MH |
.svg) |
Manipura | মণিপুর | Imphāla | 22 327 | 2 570 390 | 1972. gada 21. janvāris | 9 | IN-MN |
.svg) |
Meghālaja | मेघालय | Šilonga | 22 429 | 2 964 007 | 1972. gada 21. janvāris | 11 | IN-ML |
.svg) |
Mizorāma | মিজোরাম | Āīzola | 21 087 | 1 091 014 | 1987. gada 20. februāris | 8 | IN-MZ |
.svg) |
Nāgālenda | নাগালেণ্ড | Kohīma | 16 579 | 1 980 602 | 1963. gada 1. decembris | 11 | IN-NL |
.svg) |
Orisa | उड़ीसा | Bhubanešbara | 155 820 | 41 947 358 | 1936. gada 1. maijs | 30 | IN-OR |
.svg) |
Pendžāba | ਪੰਜਾਬ | Čandīgarha | 50 362 | 27 704 236 | 1956. gada 1. novembris | 22 | IN-PB |
.svg) |
Rādžastāna | राजस्थान | Džajpura | 342 239 | 73 529 325 | 1956. gada 1. novembris | 33 | IN-RJ |
.svg) |
Rietumbengāle | পশ্চিমবঙ্গ | Kolkata | 88 752 | 91 347 736 | 1960. gada 1. maijs | 20 | IN-WB |
.svg) |
Sikima | सिक्किम | Gangtoka | 7 096 | 607 688 | 1975. gada 16. maijs | 4 | IN-SK |
.svg) |
Tamilnāda | তামিলনাডু | Čennai | 130 058 | 72 147 030 | 1956. gada 1. novembris | 32 | IN-TN |
 |
Telangāna | तेलंगाना | Haidarābādu | 114 840 | 35 193 978 | 2014. gada 2. jūnijs | 10 | IN-TG |
.svg) |
Tripura | ত্রিপুরা | Agartala | 10 491,69 | 3 671 032 | 1972. gada 21. janvāris | 8 | IN-TR |
.svg) |
Utarakhanda | उत्तराखण्ड | Dehrādūna | 53 483 | 10 116 752 | 2000. gada 9. novembris | 13 | IN-UT |
.svg) |
Utarpradēša | उत्तर प्रदेश | Laknava | 243 286 | 199 581 477 | 1834. gada 14. novembris | 75 | IN-UP |
Savienotās teritorijas
labot šo sadaļu| Karte | Apvienotā teritorija | Nosaukums hindu valodā |
Administratīvais centrs |
Platība (km²) | Iedzīvotāju skaits (2011)[3] |
Izveidots | Distriktu skaits |
ISO 3166-2 |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
.svg) |
Andamanu un Nikobaru Salas | আন্দামান ও নিকোবর দ্বীপপুঞ্জ | Portblēra | 8 073 | 380 500 | 1956. gada 1. novembris | 3 | IN-AN |
.svg) |
Čandīgarha | चण्डीगढ़ | — | 114 | 1 054 686 | 1966. gada 1. novembris | — | IN-CH |
 |
Dādra un Nagarhaveli | दादरा तथा नगर हवेली | Selvāsa | 487 | 342 853 | 1961. gada 11. augusts | — | IN-DN |
.svg) |
Damāna un Diu | दमण आणि दीव | Damāna | 102 | 242 911 | 1987. gada 30. maijs | — | IN-DD |
 |
Džammu un Kašmīra | जम्मू और कश्मीर | Džammu (ziemā), Šrīnagara (vasarā) |
42 241 | 12 258 433 | 2019. gada 31. oktobris | 20 | IN-JK |
 |
Ladākha | लद्दाख़ | Leha | 59 146 | 274 289 | 2019. gada 31. oktobris | 2 | |
_(disputed_hatched).svg) |
Deli | दिल्ली | Deli | 1 484,0 | 16 314 838 | 1992. gada 1. februāris | 11 | IN-DL |
 |
Lakšadvīpa | লক্ষদ্বীপ | Kavarati | 32 | 65 473 | 1966. gada 1. novembris | — | IN-LD |
.svg) |
Pudučerri | পুদুচেরি | Pudučerri | 492 | 1 244 464 | 1963. gada 1. jūlijs | — | IN-PY |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «States Reorganisation Act, 1956». Constitution of India. Commonwealth Legal Information Institute. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008-05-16. Skatīts: 2007-10-31. Arhivēts 2008-05-16 Wayback Machine vietnē.
- ↑ «Districts of India». Government of India. National Informatics Centre (NIC). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007-10-11. Skatīts: 2007-11-25.
- ↑ 3,0 3,1 «Demography». Official portal of Andhra Pradesh Government. Government of Andhra Pradesh. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 14. jūlijā. Skatīts: 2015. gada 19. jūnijs.