Atvērt galveno izvēlni

Karnātaka (kannadu: ಕರ್ನಾಟಕ, Karnāṭaka) ir štats Indijas dienvidrietumu daļā. Tas tika izveidots 1956. gada 1. novembrī. Sākotnēji to dēvēja par Maisūru, bet sākot ar 1973. gadu sauc par Karnātaku. Štata administratīvais centrs un lielākā pilsēta ir Bengalūru.

Karnātaka
ಕರ್ನಾಟಕ
—  Indijas štats  —
Flag of Karnātaka
Karogs
Coat of arms of Karnātaka
Ģerbonis
Karnātakas atrašanās vieta IndijāKarnātakas atrašanās vieta Indijā
Administratīvais centrs Bengalūru
Valsts Karogs: Indija Indija
Maisoras štats 1956
Platība 
 - Kopējā 191 791 km²
Iedzīvotāji (2011. gadā)
 - Kopā 61 130 704
 - Blīvums 318,7/km²
Laika josla Indijas laiks (UTC+5:30)
Mājaslapa: www.karnataka.gov.in
Karnātaka Vikikrātuvē

Karnātaku rietumos apskalo Arābijas jūra, un robežojas ar Goa, Mahārāštru, Telangānu, Āndhru Pradēšu, Tamilnādu un Keralu. Karnātakas platība ir 191 791 km2. Pēc platības tas ir septītais lielākais Indijas štats. 2011. gadā štatā dzīvoja 61,1 miljons iedzīvotāju. Administratīvi sīkāk Karnātaka dalās 30 apgabalos. Štatā izplatītā ir kannadu valoda.

VēstureLabot

 
Maisoras štata paplašināšana (1956). Jaunā robeža iezīmēta ar zilu līniju.

Karnātakas ziemeļu daļu 3. gadsimtā p.m.ē. pakļāva Maurju imperators Ašoka, pēc tam Āndhras ķēniņš Šatavahans. 3. gadsimtā to pakļāva Pallavas dinastija ar galvaspilsētu Kančipuramā. 6. gadsimtā varu Karnātakā pārņēma Čalukju dinastijas ar galvaspilsētu Badami, kas lielāko varenību sasniedza ķēniņa Pulakešina II valdīšanas laikā (609-642). No 973. gada Čalukju valsts galvaspilsēta atradās Kaljani, šajā laikā to nesekmīgi mēģināja pakļaut tamilu Čolas dinastijas valdnieki. 1186. gadā Čalukju valsts vietā izveidojās Hoisalas impērija, ko 1311. gadā pakļāva Deli sultāna karavadonis Maliks Kafurs. 1343. gadā kaujā pret Madurajas sultānu krita pēdējais Hoisalas ķēniņš Ballala III. Karnātakas ziemeļos izveidojās Bahmani sultanāts ar galvaspilsētu Gulbargu, bet pārējā daļā Vīdžajnāgaras lielvalsts ar galvaspilsētu Hampi (1343—1565).

17. gadsimtā Karnātakas ziemeļu daļu pakļāva moguli, 1724. gadā Haidarabadas nizāmi, bet pēc 1760. gada maratu lielvalsts. Savukārt dienvidu daļā izveidojās Maisoras valsts, kas savu lielāko varenību sasniedza 18. gadsimta otrajā pusē, kad tā Haidera Ali un viņa dēla Tipu sultāna vadībā izcīnīja četrus karus ar Britu Austrumindijas kompānijas karaspēku (1766–1769, 1780-1784, 1790-1792, 1798-1799). Pēc zaudētajiem kariem Maisora kļuva par britu protektorātu, no tās atdalītās teritorijas iekļāva Madrasas un Bombejas Prezidentūrās.

Pēc Britu Indijas sadalīšanās 1947. gadā izveidoja Maisoras štatu. Kad 1956. gadā štatus reorganizēja pēc izplatītākās valodas principa, Maisorai pievienoja kannadu valodā runājošo iedzīvotāju apdzīvotās Bombejas, Madrasas un Haiderabadas štatu daļas. 1973. gadā to pārdēvēja par Karnātakas štatu.

ReliģijasLabot

Reliģijas Karnātakas štatā (2011)[1]
hinduisms
  
84.00%
islāms
  
12.92%
kristietība
  
1.87%
džainisms
  
0.72%
budisms
  
0.16%
sikhisms
  
0.05%
cita
  
0.02%
ateisti
  
0.27%

AtsaucesLabot

  1. «Population by religion community – 2011». Census of India, 2011. The Registrar General & Census Commissioner, India. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 25. augusts.

Ārējās saitesLabot