Japānas imperators

Japānas imperators (japāņu: 天皇, Tennō, izrunā: /tennoꜜː/ — ‘debesu valdnieks’) ir Japānas valsts galva, kā arī imperatoru dzimtas galva. Saskaņā ar Japānas konstitūciju, imperators ir “valsts un tautas vienotības simbols”, bet kopš 1947. gada viņam nav politiskas varas. Vēsturiski imperators ir arī japāņu tradicionālās reliģijas sintoisma līderis. Pirms Naras perioda, 710. gada, Japānas imperatori netika saukti par tenno, bet gan par mikado.

Japānas imperators japāņu: 天皇
Imperatora standarts
Amatā Naruhito kopš 2019. gada 1. maija
Tituls	Valsts galva, monarhs
Rezidence	Tokijas imperatora pils
Pirmais	Džimmu
Izveidots	660. gada p.m.ē. 11. februārī
Tīmekļa vietne	kunaicho.go.jp

Japānas imperatora dzimšanas diena ir valsts brīvdiena (pašlaik 23. februāris).

Japānas imperatori

Japānā ir vecākā joprojām eksistējošā monarhija pasaulē. Japānā valdījuši 126 imperatori. Saskaņā ar japāņu tradīcijām pirmais imperators bija Džimmu, kurš sāka valdīt 660. gadā p.m.ē. un tiek uzskatīts par saules dievības Amaterasu pēcteci. Patiesībā pirmie 28 imperatori ir leģendāri. Pēdējais imperators Naruhito sēdās tronī 2019. gada 1. maijā, kad no troņa atteicās iepriekšējais imperators, viņa tēvs, Akihito. Akihito bija pirmais imperators 202 gadu laikā, kas atteicās no troņa; 1817. gadā no troņa atteicās imperators Kokaku.

Par Japānas valdnieci 8 reizes ir kļuvusi sieviete.

Līdz 20. gadsimtam Japānas imperatoram bija galvenā sieva un vairākas konkubīnes, bet imperators Akihito šo tradīciju lauza, kļūstot par pirmo imperatoru, kas apprecējās. Arī viņa dēls, pašreizējais imperators Naruhito ir precējies un dzīvo bez konkubīnēm.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Japānas imperators.
• «Tennō | Japanese title» (angļu). Encyclopedia Britannica.