Grodņa

Grodņa (krievu: Гродно) jeb Hrodna (baltkrievu: Гродна) ir pilsēta Baltkrievijas rietumos pie Nemunas, apgabala centrs. Atrodas netālu no robežas ar Poliju un Lietuvu. Rūpniecības un transporta centrs.

Grodņa
pilsēta
Гродна Гродно
Karogs Ģerbonis
Grodņa Grodņa
Koordinātas: 53°40′00″N 23°50′00″E
Valsts	Baltkrievija
Apgabals	Grodņas apgabals
Rajons	apgabala pakļautības pilsēta
Pilsētas tiesības	1391
Augstums	90—147 m
Iedzīvotāji (2024)
• kopā	361 115
Laika josla	EET (UTC+3)
Mājaslapa	grodno.gov.by
Grodņa Vikikrātuvē

Vēsture

Grodņa 1575. gada attēlā.

Grodņa radās kā Senās Krievzemes neliels cietoksnis pie jātvingu apdzīvotajām teritorijām.

Rakstos pirmoreiz pieminēta 1127. gadā Pagājušo laiku vēsturē kā Gorodena (krievu: Городен). 12. gadsimtā tā bija Grodņas kņazistes centrs un līdztekus Navahrudakai viena no svarīgākajām Melnās Krievzemes pilsētām.

Ap 1250. gadu Grodņu ieņēma lietuvieši un iekļāva Lietuvas lielkņazistē. 1389. gadā lielkņazs atļāva pilsētā izveidot ebreju kopienu, bet 1441. gadā tā ieguva Magdeburgas tiesības. 1569. gadā Grodņa iekļāvās apvienotajā Žečpospolitā.

Kā svarīga Polijas-Lietuvas pilsētā šeit vairākkārt notika valsts Sejmi, bet 1793. gadā pēdējais Sejms valsts vēsturē. Trešās Polijas dalīšanas rezultātā Grodņa nonāca Krievijas sastāvā, bet 25. novembrī pēdējais Žečpospolitas monarhs Staņislavs Poņatovskis Grodņas Jaunajā pilī atteicās no troņa. Grodņa kļuva par Krievijas Impērijas guberņas centru.

Pirmā pasaules kara laikā Grodņu ieņēma vācu karaspēks, bet pēc Brestļitovskas miera to paturēja vācieši. Īsu laiku Grodņa bija Baltkrievijas Tautas republikas valdības rezidence. Poļu-boļševiku kara laikā pilsētas apkārtnē notika Nemunas kauja, bet pēc Rīgas miera līguma, to iekļāva Polijā. Polijas sastāvā Grodņa bija liels Polijas armijas militārais centrs, bet 42% no iedzīvotājiem bija ebreji. Tika slēgtas visas baltkrievu skolas. Otrā pasaules kara laikā 1939. gadā Grodņa bija viena no nedaudzajām vietām, kur Polijas armija pretojās iebrūkošajam PSRS karaspēkam Grodņas kaujā.

Kopš 1945. gada Grodņa bija Baltkrievijas PSR apgabala centrs, bet kopš 1991. gada — neatkarīgās Baltkrievijas sastāvā.

Mūsdienās Grodņa ir Baltkrievijas katoļu un valsts poļu minoritātes centrs.

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju etniskais sastāvs — baltkrievi (62,57%), poļi (19,74%), krievi (12,2%). Iedzīvotāji pēc dzimtās valodas — krievu valoda (59,5%), baltkrievu valoda (34,2%), tomēr 87,7% iedzīvotāju ģimenē runā krieviski, bet tikai 7% — baltkrieviski.

Grodņā dzimuši:

• Aleksejs Antonovs (Алексей Иннокентьевич Антонов, 1896—1962) — padomju ģenerālis
• Leons Baksts (Леон Николаевич Бакст, 1866—1924) — mākslinieks
• Pols Berans (Paul Baran, 1926—2011) — amerikāņu inženieris
• Sjarhejs Hurenka (Сяргей Гурэнка, 1972) — futbolists
• Sjarhejs Krivecs (Сяргей Крывец, 1982) — futbolists
• Olga Korbuta (Вольга Валянцінаўна Корбут, 1955) — vingrotāja
• Meirs Lanskis (Meyer Lansky, 1902—1983) — gangsteris
• Valerijs Ļevanevskis (Вале́ры Станісла́вавіч Леване́ўскі, 1963) — politiķis
• Aļaksandrs Milinkevičs (Аляксандр Уладзімеравіч Мілінкевіч, 1947) — politiķis
• Juliušs Rummels (Juliusz Rómmel, 1881—1967) — poļu ģenerālis

Grodņas pievārtē dzimusi poļu rakstniece Elīza Ožeškova (Eliza Orzeszkowa, 1841-1910).

Grodņā miruši:

• Stefans Batorijs (Stefan Batory/Steponas Batoras/Стэфан Баторый, 1533—1586) — Polijas karalis
• Svētais Kazimirs (Šventasis Kazimieras/Święty Kazimierz/Казімір Казіміравіч, 1458—1484) — katoļu svētais
• Kazimirs IV Jagellons (Kazimierz IV Jagiellończyk/Kazimieras Jogailaitis/Казімір Ягелончык, 1427—1492) — Polijas karalis

20. gadsimta sākumā par Grodņas gubernatoru tika iecelts Pjotrs Stolipins. 1918. gadā Grodņā vācu ieslodzījumā atradās Konstantīns Petss.

Sports

• Grodņas "Neman" — futbola klubs.
• Grodņas "Neman" — hokeja klubs.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Grodņa.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Ebreju enciklopēdijas Austrumeiropā raksts (angliski)
• Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
• Grodņa vietnē "Baltkrievijas globuss" (krieviski)