Melnā Krievzeme

Melnā Krievzeme (latīņu: Ruthenia Nigra, poļu: Ruś Czarna, baltkrievu: Чорная Русь) ir vēsturisks apzīmējums tagadējās Baltkrievijas vidienes apgabaliem starp "Balto Krievzemi" (agrākās Polockas kņazistes zemēm) un "Sarkano Krievzemi" (Galīcijas-Volīnijas kņazistes zemēm).

Melnās Krievzemes (vācu: Schwarzrussland) lokalizācija Polijas dalīšanas laikā (1772, 1793, 1795) starp "Balto Krievzemi" (vācu: Weißrussland) ziemeļos un Volīniju dienvidos.

No 13. gadsimta tā atradās Lietuvas dižkunigaitijas sastāvā, pēc tam Polijas-Lietuvas kopvalsts (1569—1795) un Krievijas Impērijas (1795—1915) sastāvā. Pēc Poļu-padomju kara un 1921. gada Rīgas miera līguma to sadalīja starp Poliju un PSRS (1921—1939), pēc Polijas kampaņas šī vēsturiskā teritorija atradās Baltkrievijas PSR (1939—1941, 1944—1991) sastāvā.

Mūsdienās tā sadalīta Brestas, Grodņas un Minskas apgabalos, lielākās pilsētas ir Grodņa, Baranaviči, Navahrudaka, Vavkaviska, Sloņima, Slucka, Ņasviža.

Skatīt arī

• Kijivas Krievzeme
• Baltā Krievzeme